3 daļa
Varu tikai pateikt, nezinot visus apstākļus, ka Belcebuls parasti izgāja no mājām vakarā un atgriezās no rīta, tāpēc pamodās vēlu. Nu, cik vēlu? Pusdienlaikā. Pirms šī laika viņš neizgāja no guļamistabas. Sliktākais bija tas, ka Sāra gandrīz vienmēr ēda brokastis viena.
Pēdējās divas dienas viņš bija prom, bet Ziemassvētku vakarā viņa gaidīja viņa atgriešanos un bija tai gatava. Belcebuba mīļākā krāsa bija pelēka: vēloties iepriecināt viņa gaumi, Sāra nopirka vakarkleitu ar fliteriem no Donnas Karanas veikalā Lord and Taylor Fifth Avenue. Viņa nokrāsoja lūpas ar rozā lūpu krāsu, uz sejas uzklāja tonālo krēmu un korektoru, kam virsū uzlika sauso pūderi. Lai izceltu acu krāsu, uz plakstiņiem ar pirkstiem uzklāju violetas acu ēnas. Viņa sapinēja matus, savija tos un sasēja kūciņā, nostiprinot ar matu sprādzēm. Pārvērtības noritēja veiksmīgi un Sāra, apbrīnodama sevi, nepameta spoguļu un nostājās tā priekšā dažādās pozās. Šikam izskatam pieskaņojās Estee Lauder greznās Private Collection smaržas. Tēlaini izsakoties, Sāra peldējās šo smaržu dievišķajā aromātā, ar baudu ieelpojot augu notis, kurās viņa uzminēja vai vēlējās uzminēt hiacintes, liepziedu, mignonetes, sausserža un ozola sūnu notis. Pirmo reizi pēc daudziem gadiem viņa bija apmierināta ar savu izskatu, un tas viņai sagrieza galvu. Lieki piebilst. Gaidot Belcebulu, viņa nevarēja atrast sev vietu; klīda pa istabām, skatīdamies pulkstenī, ik pa brīdim piegāja pie vakariņām klātā galda, ilgi skatījās uz ofortu ar skatu uz Villa Foscari La Mirā, tad, atspiedusi plecu pret stiklu, paskatījās ārā. no loga uz ielu. Bija kluss un bezvējš. Viņa skatījās uz sniegpārslām un domāja, ka viss, ko viņa par tām var teikt, bija tas, ka tās parādījās debesīs, lai nokristu zemē. Tikmēr apaļos svečturos, kas izgatavoti no gluda stikla, dega sveces, skanēja Dž. Gārlenda, F.Sinatras, B.Krosbija, Nata K.Cola maigās, dvēseliskās balsis un burvīgās mūzikas skaņas no tādām dziesmām kā Single Beels, Silent Nakts, Pirmais Noels, Baltie Ziemassvētki piepildīja istabu ar harmoniju un gaišo prieku par lielajiem svētkiem.
Tas bija pēc astoņiem vakarā, kad Belcebuls ieradās labā noskaņojumā. No sliekšņa viņš pārsteigti paskatījās uz Sāru un tad ar tādu pašu sajūtu turpināja skatīties uz viņu. Viņš pat nevarēja iedomāties, ka Sāra varētu pārvērsties par elegantu un seksīgu cilvēku. Viņam tas šķita fantastiski un… neapdomīgs. Novērtēdams fizisko skaistumu, viņš nekad to neredzēja novājējušā ķermenī. Bet kāpēc gan neļaut Sārai kļūt skaistai, ja viņa to vēlas? Sāra bija glaimota par viņa apjukumu, viņa izlikās, ka viņai nerūp ne viņas izskats, ne Belcebula izbrīns, taču viņa pie sevis nodomāja: «Pagaidi, es jūs tik ļoti nepārsteigšu.» Jāpiebilst, ka viņas priekā, ieraugot Belcebulu, bija kaut kas erotisks. Viņš pārģērbās mājas drēbēs, nomazgājās ar rožūdeni un jautri apsēdās pie galda, turpinot brīnīties par visu, ko redzēja. Viņa priekšā bija Cēzara salāti, steiki ar brūkleņu mērci, augļi, apelsīnu sula un Bruklinas siera kūka. Vai viņš varēja domāt, ka sievieti pamudināja nodoms pamatīgi iedzīvoties mājā? Par godu šim notikumam galdā bija Dominus Napa Valley Meritage vīns. Belcebuls piepildīja glāzes, paņēma savu un, to pacēlis, ieelpoja aromātu.
«Šis vīns ir karaļu cienīgs,» viņš atzīmēja.
Tad viņš pievērsa skatienu Sārai un sacīja:
– Tev, Sāra. Esmu patīkami pārsteigts par visiem, īpaši par tevi!
– Es gribu tevi redzēt laimīgu. Kas ir tur! Esmu gatavs darīt visu, kas ir atkarīgs no manis. Jūs zināt, cik daudz es varu darīt!
«Ak, man tas tiešām nevajadzētu zināt,» viņš mierīgi sacīja.
Viņi dzēra un nolika glāzes sev priekšā.
– Sāksim ar salātiem. Cēzars ir lielisks ēdiens. Pagatavoju pēc klasiskās receptes, bet nedaudz savā veidā, pievienojot nedaudz vairāk parmezāna, nekā paredzēts.
«Šī garša ir dāvana epikūrismam.» Jūs neteicāt, ka varat gatavot.
«Es neesmu daudz teicis par sevi, dārgais.» Tev mani jāiepazīst tuvāk.
Sāra pirmo reizi lietoja vārdu «dārgais» saistībā ar Belcebulu, un viņš nevarēja to ignorēt. Viņa labā griba atrisināja visas situācijas grūtības: pazuda ierobežotības sajūta: kā jau visām sievietēm, Sārai bija tieksme ļauties pirmajam iespaidam, viņa joprojām bija bailīga viņa priekšā, nedaudz apmaldījusies, viņa nozīmīguma valdzinājums, bet tagad viņa ir kļuvusi tik drosmīga, ka pilnībā aizmirsa pieticības sāpes un atkarību no viņa.
«Es nevaru pierast pie tevis šādi.»
– Vai ir kļuvis labāk vai sliktāk? Jautāju tev, vai grims man nemaz neder?
«Un es jums saku, ka jūs vienkārši kļuvāt savādāks.» Tas ir viss. Kāpēc tev vajadzēja nokrāsot seju?
– Ja nesaproti, kāpēc skaidrot.
To