– Man ļoti žēl, ka jāiztaujā jūs pēc visiem šiem pārdzīvojumiem, – sacīja galvenais inspektors Mailss. – Diemžēl tas ir nepieciešams.
– Un kāpēc? – jautāja Harijs, kuram nebija svešas detektīvu metodes informācijas iegūšanai.
– Es joprojām neesmu pārliecināts, ka tas bija nelaimes gadījums.
– Kas tie par mājieniem? – Harijs lūkojās detektīvam tieši acīs.
– Tie nav mājieni, kungs. Mūsu puiši rūpīgi izpētīja transportlīdzekli, un, viņuprāt, kaut kas īsti nav kārtībā.
– Piemēram? – pavaicāja Emma.
– Redziet, Kliftones kundze, – Mailss atbildēja, – mēs nesaprotam, kāpēc jūsu dēls iestūrēja joslā braukšanai pretējā virzienā, ja skaidri zināja, ka iespējama sadursme.
– Varbūt mašīnai bija kāds tehnisks defekts? – minēja Harijs.
– Arī mēs iesākumā tā uzskatījām, – sacīja Mailss. – Transportlīdzeklis gan bija pamatīgi sadragāts, taču visas riepas izrādījās veselas un stūres rats nebojāts. Parasti šādos gadījumos tā nenotiek.
– Bet tas vēl nenozīmē, ka pastrādāts noziegums, – iebilda Harijs.
– Nē, kungs, – attrauca galvenais inspektors, – un ar tādiem apsvērumiem vien nepietiktu, lai es lūgtu koroneru nosūtīt lietu prokuratūrai. Ir kāds liecinieks, kurš stāsta dīvainas lietas.
– Ko tieši?
– Tā ir Čelisas kundze, – paskaidroja Mailss, iepriekš paskatījies savā bloknotā. – Viņas automobili apdzinis MG kabriolets, kurš tūdaļ grasījies pabraukt garām arī trim kravas mašīnām, kas turējušās rindā pa iekšējo joslu. Priekšējais kravas automobilis pārkārtojies uz ārējo joslu, lai gan priekšā nav bijis cita transportlīdzekļa. Tas nozīmē, ka MG vadītājam vajadzējis pēkšņi bremzēt. Arī trešais kravas automobilis bez acīmredzama iemesla pārvietojies uz ārējo joslu, savukārt vidējais turpinājis braukt tikpat ātri kā iepriekš. MG šoferim neatlika nekas cits, kā apdzīt vai iebraukt iekšējā joslā. Čelisas kundze apgalvo, ka kravas automobiļu vadītāji ļoti ilgi turējuši MG gluži kā slazdā. Piepeši kabrioleta šoferis šķērsojis ar zāli apaugušo barjerjoslu un nonācis pretējā satiksmes plūsmā.
– Vai jūs nopratinājāt kravas automobiļu šoferus? – Emma jautāja.
– Nē. Mums neizdevās viņus uzmeklēt, Kliftones kundze. Ticiet man, mēs ļoti centāmies!
– Bet jūsu versija ir tik neiedomājama! – Harijs iesaucās.
– Kurš gan gribētu nogalināt nevainīgus jaunekļus?
– Es jums piekristu, Kliftona kungs, ja mēs tikko nebūtu atklājuši, ka Bruno Martiness nemaz negrasījās braukt līdzi jūsu dēlam uz Kembridžu.
– Kā jūs to varat zināt?
– Viņa draudzene Torntones jaunkundze pastāstīja, ka todien plānojusi ar Bruno doties uz kino, taču pēdējā brīdī bijusi spiesta atcelt satikšanos, jo saaukstējusies. – Galvenais inspektors izņēma no kabatas pildspalvu, pāršķīra bloknotā lappusi un palūkojās uz Sebastjana vecākiem. – Vai kādam no jums ir iemesls domāt, ka jūsu dēlam kāds varētu vēlēt ļaunu?
– Nē, – Harijs atbildēja.
– Jā, – sacīja Emma.
Trešā nodaļa
– Galvenais ir pabeigt laikā, – nokliedza dons Pedro Martiness. – Tas nemaz nav tik grūts uzdevums. – Viņš paliecās krēslā uz priekšu. – Man vakar no rīta izdevās netraucēti ieiet slimnīcā, bet naktī tas noteikti ir vēl vienkāršāk.
– Kā viņu vajadzētu likvidēt? – lietišķi pajautāja Karls.
– Pārgriez viņam rīkli, – noskaldīja Martiness. – Tev vajadzīgs vien balts uzsvārcis, stetoskops un ķirurga skalpelis. Uzasināts.
– Nebūtu prātīgi, – atbildēja Karls. – Labāk nosmacēt viņu ar spilvenu. Lai domā, ka viņš nomiris no gūtajiem ievainojumiem.
– Nē. Es gribu, lai Kliftonu puika iet lēnā un mokošā nāvē. Jo lēnākā, jo labāk.
– Es saprotu, kā jūtaties, kungs, taču mēs nedrīkstam dot tam detektīvam vēl vairāk ieganstu izmeklēšanas atsākšanai.
Martiness izskatījās vīlies un negribīgi noteica:
– Labi, nožņaudz viņu. Bet tā, lai viņš ciestu pēc iespējas ilgāk.
– Vai iesaistīt arī Djego un Luisu?
– Nē. Bet viņiem jāpiedalās bērēs kā Sebastjana draugiem un par visu jāziņo man. Es gribu dzirdēt, ka Kliftonu un Beringtonu pārdzīvojumi bijuši tikpat smagi kā manējie brīdī, kad es uzzināju par Bruno nāvi.
– Un kā…
Iezvanījās tālrunis uz dona Pedro rakstāmgalda. Viņš paķēra klausuli.
– Jā?
– Ar jums vēlas runāt pulkvedis Skots-Hopkinss, – sacīja sekretāre. – Tā esot privāta lieta. Pats apgalvo, ka steidzama.
Visi četri bija pārkārtojuši dienas plānus, lai nākamajā rītā deviņos varētu ierasties valdības namā Dauningstrītā.
Valdības sekretārs sers Elans Redmeins atcēla tikšanos ar Francijas vēstnieku Šovelu, ar kuru bija plānots apspriest Šarla de Golla iespējamo atgriešanos Elizejas pilī.
Parlamenta loceklis sers Džailss Beringtons nepiedalīsies Ēnu kabineta iknedēļas sapulcē – kā viņš paskaidroja opozīcijas līderim Geitskelam – nopietnu ģimenes apstākļu dēļ. Harijs Kliftons nesniegs autogrāfus savas jaunākās grāmatas “Ģimenes ciešās saites” atvēršanas dienā Hečārda grāmatnīcā Pikadili ielā. Viņš parakstīja simts eksemplārus, lai izpatiktu veikala vadītājam, kurš bija uzzinājis, ka svētdien Harijs atradīsies bestselleru saraksta galvgalī, un nespēja noslēpt neapmierinātību par izjukušo pasākumu.
Emma Beringtone atlika norunāto tikšanos ar Rosu Bjūkenanu – viņiem bija paredzēts diskutēt par valdes priekšsēdētāja priekšlikumu būvēt jaunu luksusa laineri, kas piederētu Beringtonu kuģniecībai.
Viņi apsēdās ap ovālo galdu valdības sekretāra kabinetā. – Priecājos, ka varējām vienoties par steidzamu sarunu, – sacīja Džailss. Viņš sēdēja galda tālākajā galā. Sers Elans pamāja ar galvu. – Es esmu pārliecināts, ka jūs izprotat Kliftona kunga un kundzes bažas par briesmām, kas joprojām draud viņu dēla dzīvībai.
– Neapšaubāmi, – atbildēja Redmeins. – Man patiešām ir ļoti žēl, ka jūsu dēls cietis negadījumā, Kliftones kundze, turklāt es jūtos daļēji vainīgs. Bet varat būt droši, ka es neesmu sēdējis dīkā. Jau nedēļas nogalē es aprunājos ar Ouena kungu, galveno inspektoru Mailsu un vietējo koroneru, kuri izrādīja dedzīgu vēlmi sadarboties. Un es esmu vienisprātis ar Mailsu, ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai apliecinātu dona Pedro Martinesa līdzdalību negadījuma sarīkošanā. – Emma tik nikni palūkojās uz seru Elanu, ka viņš steidzīgi piebilda: – Tomēr pierādījumu trūkums un nevainīgums bez šaubu ēnas nereti ir divas dažādas lietas. Martiness nezināja, ka viņa dēls atrodas tajā automobilī, un es tādēļ secinu, ka viņš varētu uzbrukt vēlreiz. Lai cik iracionāli tas arī skanētu.
– Aci pret aci, – noteica Harijs.
– Varbūt jums taisnība, – piekrita valdības sekretārs.