– Ļaujiet pabeigt ar apgalvojumu, ka šī Beringtone iespēju līdzināties viņas izcilajiem senčiem valdes priekšsēdētāja amatā uztvers kā augstu godu, īpaši kompānijai tik sarežģītā laikā. Es zinu, ka ar jūsu atbalstu es pārvarēšu grūtības un uzspodrināšu kuģniecības labo vārdu, tās reputāciju un uzlabošu finansiālo stāvokli.
Sēžoties Emma apzinājās, ka viņas uzstāšanos varētu vērtēt ar atzīmi “iespējams arī labāk”. Viņa tomēr cerēja, ka Džailsam izrādīsies taisnība citā pareģojumā – ka ikviens klātesošais lēmumu par to, kā balsot, būs pieņēmis jau krietni pirms sēdes sākuma.
Nu bija pienākusi valdes locekļu kārta paust savu viedokli. Lielākā daļa vēlējās izmantot šīs savas tiesības, taču nenāca klajā ar kādām sevišķi oriģinālām idejām. Šīs stundas laikā Emmai izdevās izvairīties no tiešas atbildes uz jautājumu par to, vai viņa ieceltu majoru Fišeru par savu vietnieku, un viņa uzskatīja, ka izredzes ir līdzvērtīgas abiem kandidātiem. Līdz brīdim, kad ierunājās lēdija Virdžīnija.
– Es tikai vēlos atklāti izteikt savu novērojumu, priekšsēdētāj, – viņa sacīja, koķeti mirkšķinot skropstas. – Es neticu, ka sievietes nākušas šai pasaulē, lai vadītu valdes un arodbiedrības, būvētu luksusa lainerus vai gādātu par milzu aizņēmumiem no Sitijas baņķieriem. Lai arī es apbrīnoju Kliftones kundzi un visu, ko viņa sasniegusi, es atbalstīšu majoru Fišeru un ceru, ka viņa pieņems dāsno piedāvājumu kļūt par valdes priekšsēdētāja vietnieci. Es ierados ar atvērtu prātu un vēlējos paust savu uzticību viņai, taču viņa diemžēl neattaisnoja manas gaidas.
“Virdžīnijas nekaunība ir pelnījusi uzslavu,” Emma nodomāja. “Šo tekstu un arī dramatiskās pauzes viņa ir iemācījusies no galvas, bet prata radīt iespaidu, ka nebija plānojusi uzstāties, tomēr piepeši jutās spiesta to darīt. Atliek vien minēt, cik daudzi ap šo galdu tiek piemuļķoti. Protams, Džailss ne. Pēc skata varētu spriest, ka viņš ir gatavs bijušo sievu nožņaugt.”
Savu viedokli nebija pauduši vēl divi cilvēki. Priekšsēdētājs, kā allaž pieklājīgs, sacīja:
– Iekams aicinu jūs balsot, varbūt arī Fišeres kundze vai Hārdkāsla kungs vēlas izteikties?
– Nē, paldies, priekšsēdētāj, – izgrūda Sūzana Fišere un atkal nodūra galvu.
– Pateicos par laipnu apjautāšanos, – Hārdkāsls atbildēja. – Es tikai gribētu atzīt, ka ar interesi ieklausījos visos argumentos, īpaši abu kandidātu uzrunās. Atliek vien piebilst, ka es jau esmu izlēmis, par kuru balsot. Gluži tāpat kā lēdija Virdžīnija.
Fišers uzsmaidīja jorkšīrietim.
– Paldies, Hārdkāsla kungs, – sacīja Ross Bjūkenans. – Ja neviens vairs nevēlas izteikties, ir pienācis laiks balsošanai. – Viņš mirkli paklusēja. – Mūsu sekretārs tagad nosauks visus uzvārdus pēc kārtas. Lūdzu, paziņojiet viņam, kuru kandidātu atbalstāt!
– Sākšu es ar kompānijas vadību, – sacīja Vebsters, – un tad pievērsīšos pārējiem. Bjūkenana kungs?
– Es neatbalstu nevienu, – Bjūkenans atbildēja. – Tomēr, ja balsis sadalīsies vienādi, es paziņošu, kuru uzskatu par piemērotu valdes priekšsēdētāja amatam.
Ross vairākas bezmiega naktis bija pavadījis, prātojot par savu pēcteci, un beidzot nosliecies par labu Emmai, taču Fišera iedvesmojošā uzruna un Emmas vārgā atbilde mudināja vēlreiz apdomāt izvēli, tādēļ viņš nosprieda pagaidīt un ļaut, lai lēmumu pieņem kolēģi. Ja balsis sadalīsies vienādi, viņš – pagalam negribīgi – vēlēs par labu Fišeram.
Emma nespēja noslēpt pārsteigumu un vilšanos par to, ka Ross Bjūkenans atsakās balsot pirmais. Fišers pasmaidīja un sarakstā nosvītroja valdes priekšsēdētāja vārdu, kas bija iekļauts Kliftonu ailē.
– Diksona kungs?
– Kliftones kundze, – nevilcinoties atbildēja izpilddirektors.
– Kerika kungs?
– Majors Fišers, – sacīja finanšu direktors.
– Enskota kungs?
– Majors Fišers. – Tāda izvēle Emmu apbēdināja, taču nepārsteidza un apliecināja, ka arī Noulss balsos pret viņu.
– Sers Džailss Beringtons?
– Kliftones kundze.
– Doktore Greisa Beringtone?
– Kliftones kundze.
– Emma Kliftones kundze?
– Es atturēšos, priekšsēdētāj, – paziņoja Emma. Fišers apmierināts pamāja ar galvu.
– Dobsa kungs?
– Kliftones kundze.
– Lēdija Virdžīnija Fenvika?
– Majors Fišers. – Majors Fišers?
– Man ir tiesības balsot par sevi, un es tās izmantošu, – viņš sacīja, pāri galdam uzsmaidīdams Emmai.
“Cik bieži Sebastjans bija lūdzies, lai es neatturos! Dēls ir pilnīgi pārliecināts, ka Fišers neuzvedīsies kā džentlmenis.”
– Fišeres kundze?
Sūzana palūkojās uz Bjūkenanu, kādu brīdi pavilcinājās un nervozi nočukstēja:
– Kliftones kundze.
Alekss Fišers apsviedās un neticīgi raudzījās uz sievu. Šoreiz Sūzana nevis nodūra galvu, bet paskatījās uz Emmu un pasmaidīja. Emma pārsteigta ievilka ķeksīti līdzās Sūzanas vārdam.
– Noulsa kungs?
– Majors Fišers. – Atbilde skanēja nekavējoties.
– Meinārda kungs?
– Majors Fišers.
Emma saskaitīja ķeksīšus un svītrojumus savās piezīmēs.
Fišers bija priekšā ar seši pret pieci.
– Admirālis Samerss? – jautāja kompānijas sekretārs. Iestājās klusums, kas Emmai šķita bezgalīgs, kaut ilga vien dažas sekundes.
– Kliftones kundze, – viņš beidzot paziņoja. Emmai pār lūpām izlauzās nopūta. Kungs paliecās tuvāk un nočukstēja: – Par Fišeru es nekad neesmu bijis pārliecināts un brīdī, kad viņš nobalsoja par sevi, es sapratu, ka neesmu kļūdījies savā vērtējumā.
“Man gribas vienlaikus smieties un noskūpstīt šo večuku!” Emma prātoja, taču domas pārtrauca sekretāra balss:
– Hārdkāsla kungs? – Jau atkal klātesošie pievērsās cilvēkam, par kuru neviens neko īsti nezināja. – Vai jūs būtu tik laipns un paustu savu viedokli?
Fišers sarauca pieri. “Seši pret seši. Ja Sūzana būtu balsojusi par mani, Hārdkāsla lēmums vairs nebūtu svarīgs. Bet ceru, ka jorkšīrietis izvēlēsies par labu man.”
Sīdriks Hārdkāsls sameklēja kabatlakatu, noņēma brilles, nospodrināja stiklus un tad teica:
– Es atturēšos un ļaušu piemērotāko cilvēku izvēlēties pašreizējam valdes priekšsēdētājam, kurš abus kandidātus pazīst krietni labāk par mani.
Sūzana Fišere atgrūda krēslu un klusi izslīdēja no telpas, kad tikko ievēlētā valdes priekšsēdētāja ieņēma savu vietu galda galā.
“Pagaidām viss norit gludi, bet nākamajā stundā izšķirsies, vai mans plāns realizēsies. Alekss neteica ne vārda, kad piedāvājos šorīt