Pateicības
Kā vienmēr, mana dziļākā un sirsnīgākā pateicība pienākas manai ģimenei. Es nespēju iztēloties, kā spētu rakstīt, ja man nebūtu bezgala dāsnā vīra Metjū Kārtera atbalsta. Viņš par izdevējdarbību zina daudz vairāk, nekā jebkuram citam vīram jebkad būtu jāzina. Tāpat esmu pateicīga savam tēvam, kurš nodevis man savu mīlestību un kaisli uz vēsturi, un savai mātei par pastāvīgo un nenogurstošo palīdzību. Un saviem brāļiem Robertam Morenam un Robertam Smolam es saku paldies par neatslābstošo iedrošinājumu. Vēl es pateicos daudzajiem draugiem, kas allaž ir atsaucīgi maniem lūgumiem – ceru, ka reiz spēšu jums to kompensēt. Jau ilgi pirms tam, kad tika publicēta mana pirmā grāmata, draugi un ģimenes locekļi uzskatīja mani par rakstnieci, un tā ir viena no izcilākajām dāvanām, kādu autors var saņemt, – ticība un uzmundrinājums.
Man ir neticami paveicies attiecībās ar izdevniecības Random House nodaļu Crown, kurā strādā paši uzcītīgākie un brīnišķīgākie cilvēki izdevējdarbības nozarē. Esmu parādā milzīgu pateicību savai tehniskajai redaktorei Sūzanai Braunai; atbildīgajai redaktorei Sindijai Bērmenai; Petijai Bērgai un Džejam Sonsam mārketinga nodaļā; Daienai Mesinai reklāmas nodaļā; Dženiferei O’Konorai mākslinieciskās noformēšanas nodaļā un Kirai Peikovai. Crown pārdošanas nodaļas komanda uzraudzīja, lai mani romāni tiek izplatīti tālu un plaši, un viņi par atbalstu ir pelnījuši manu visdziļāko atzinību. Vārdos neizteicams paldies arī Lorai Krispai, kura panāca to, ka izdevniecība Target nolēma savā “Lasītāju kluba” rubrikā uzrakstīt atsauksmi par manu grāmatu “Nefertiti”.
Protams, vislielākā pateicība pienākas manai neparastajai redaktorei Heterei Lāzarai. Redaktora darbs krietni pārsniedz ierasto pienākumu loku, taču Hetere ar visu lieliski tiek galā, tādēļ katra diena kopā ar viņu ir absolūts prieks. Džuljana Benvidesa, Džesika Brakamontesa, Sāra Krostveita, Šāntele Dosa un Ešlija Tērnere bija nenovērtējamas palīdzes manos pētījumos par Versaļu un Franču revolūciju. Un neviens no šiem pētījumiem nebūtu iespējams bez brīnišķīgajiem zinātniekiem, kas rakstījuši par astoņpadsmito gadsimtu. No daudzajām grāmatām, kuras es izmantoju kā avotus, absolūti neaizstājamas izrādījās šīs: Kate Berridge. Madame Tussaud: A Life in Wax; Caroline Weber. Queen of Fashion: What Marie Antoinette Wore to the Revolution; Antonia Fraser. Marie Antoinette: The Journey; Elisabeth de Feydeau. A Scented Palace: The Secret History on Marie Antoinette’s Perfumer; Simon Schama. Citizens: A Chronicle of the French Revolution.
Es esmu ļoti pateicīga Ketijai, Dastijam un Ešlijai Rodsiem, kas atļāva man šo romānu uzrakstīt viņu vēsturiskajā namā Kalifornijas štata dienvidos. Līdzīgu atzinību esmu parādā daudzajiem lieliskajiem emuāru rakstītājiem, kas pauduši savu viedokli par manām grāmatām, – šie cilvēki manai sirdij ir ļoti tuvi!
Visbeidzot es gribētu pateikties savam fantastiskajam aģentam Denam Lezaram, kura padomi un ieteikumi ir nenovērtējami. Es nepazīstu nevienu citu, kurš tik kaismīgi nodotos savam darbam! Īpašs paldies arī Majai Nikoličai un Anharadai Kovalai, kas palīdzēja nogādāt šo romānu pie lasītājiem visā pasaulē.
Franču revolūcijas hronoloģija
1789. GADA 5. MAIJS
Ģenerālštati sapulcējas Versaļā. Pirmo reizi visas trīs kārtas – garīdzniecība, muižniecība un tautas pārstāvji – sanāk vienkop
1789. GADA 17. JŪNIJS
Trešā kārta pasludina sevi par Nacionālo sapulci
1789. GADA 14. JŪLIJS
Bastīlijas krišana
1789. GADA 27. AUGUSTS
Pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija
1789. GADA 5. UN 6. OKTOBRIS
Parīzes sievietes dodas uz Versaļu un piespiež karalisko ģimeni pārcelties uz Parīzi
1791. GADA 1. OKTOBRIS
Uz sēdi sanāk Likumdošanas sapulce
1792. GADA 20. APRĪLIS
Francija pieteic karu Austrijai
1792. GADA 10. AUGUSTS
Pēc uzbrukuma Tilerī pilij karaliskā ģimene nodod sevi Likumdošanas sapulces aizsardzībā
1792. GADA 2. LĪDZ 6. SEPTEMBRIS
Septembra slaktiņi
1792. GADA 21. SEPTEMBRIS
Monarhija ir likvidēta
1793. GADA 21. JANVĀRIS
Luijs XVI tiek sodīts ar nāvi
1793. GADA 1. FEBRUĀRIS
Francija pieteic karu Lielbritānijai
1793. GADA 6. APRĪLIS
Tiek dibināta Sabiedrības glābšanas komiteja. Tās mērķis ir iznīdēt visus “nodevējus” un ikvienu, kurš tiek uzskatīts par draudu revolūcijai
1793. GADA 5. OKTOBRIS
Tiek ieviests jauns – republikas – kalendārs, laika skaitīšanu sākot ar republikas proklamēšanas dienu, proti, 1792. gada 22. septembri
1793. GADA 16. OKTOBRIS
Karaliene Marija Antuanete tiek sodīta ar nāvi
1794. GADA 7. MAIJS
Robespjērs pasludina Augstākās būtnes kultu
1794. GADA 8. JŪNIJS
Robespjērs vada Augstākās būtnes festivāla svinēšanu
1794. GADA 10. JŪNIJS
Tiek pieņemts 22. preriāla likums, mudinot pilsoņus denuncēt ikvienu, kurš var būt kontrrevolucionārs
Galvenie tēli
Marija Antuanete – Francijas karaliene
Artuā grāfs – karaļa Luija XVI jaunākais brālis
barons de Bezenvāls – Šveices gvardu komandieris, Abrielas de Bezenvālas tēvs
Žoržs Dantons – revolucionārs un žurnālists
Žaks Luijs Davids – gleznotājs
Kamils Demulēns – jurists un revolucionārs žurnālists
Lisila Diplesī – jauna revolucionāre, saderinājusies ar Kamilu Demulēnu
Tomass Džefersons – Amerikas sūtnis Francijā
princese Elizabete – karaļa Luija XVI māsa
Anna Grosholca – Marijas Grosholcas māte
Izabella Grosholca – Johana Grosholca sieva un Paskāla māte
Marija Grosholca – Kurtisa “brāļameita”, vaska figūru meistare, izpriecu organizētāja
Edmunds Grosholcs – Marijas vecākais brālis, Šveices gvardes kapteinis
Johans Grosholcs – Marijas vidējais brālis, Šveices gvardes karavīrs
Volfgangs Grosholcs – Marijas jaunākais brālis, Šveices gvardes karavīrs
Filips Kurtiss – vaska figūru meistars, izpriecu organizētājs
marķīzs de Lafajets – franču aristokrāts, Amerikas Neatkarības kara varonis
Elizabete Vižē-Lebrēna – populāra