Velns! Muļķe es! Biju taču ieslēgusi zvanu pāradresēšanas iespēju, un visi zvani tiek nosūtīti uz Kristjena tālruni. Viņš visu šo laiku saņēmis man paredzētos zvanus – ja vien nav izmetis telefonu atkritumos. Kā viņš sameklēja manu e–pasta adresi?
Kristjenam ir zināms, kāda izmēra kurpes es nēsāju; e– pasta adrese nevarētu viņam sagādāt nekādus sarežģījumus. Vai es spēšu viņu atkal satikt?
Vai izturēšu? Vai gribu viņu redzēt? Es aizveru acis un atgāžu galvu, ļaudamās sāpju un ilgu uzplaiksnījumam. Protams, gribu!
Varbūt… varbūt pateikt, ka esmu pārdomājusi… Nē, nē, nē. Es nevaru palikt kopā ar cilvēku, kam baudu sagādā manas sāpes un kurš nespēj mani mīlēt.
Prātu caurstrāvo mokošas atmiņas – planēšana, sadošanās rokās, skūpsti, vanna, Kristjena maigums, asprātības un drūmais, seksīgais skatiens. Es ilgojos pēc viņa. Pagājušas piecas drausmas dienas, kas šķietami ilgušas mūžību. Naktīs es pirms miega ilgi raudu, nožēlodama, ka aizgāju, ka viņš nav normāls, ka mēs nevaram būt kopā. Cik ilgi vēl saglabāsies šīs smeldzīgās skumjas? Es jūtos kā nokļuvusi šķīstītavā.
Apvijusi rokas ap vidukli, es cieši apskauju sevi, pūlēdamās nesabrukt. Man viņa pietrūkst. Ļoti pietrūkst… Es viņu mīlu. Pavisam vienkārši.
Anastasija Stīla, tu esi darbā! Man jābūt stiprai, tomēr es vēlos apmeklēt Hosē izstādi, un acīmredzot esmu arī nedaudz mazohiste, jo gribu atkal redzēt Kristjenu. Dziļi ievilkusi elpu, es atgriežos pie sava galda.
No: Anastasija Stīla
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:25
Kam: Kristjens Grejs
Sveiks, Kristjen!
Pateicos par ziediem; tie ir ļoti skaisti.
Jā, es labprāt izmantošu Tavu piedāvājumu.
Paldies.
Anastasija Stīla
SNI, redaktora Džeka Haida asistente
Ieskatījusies telefonā, es atklāju, ka zvani tiešām tiek pāradresēti uz viedtālruni. Džeks ir sapulcē, tāpēc es izmantoju izdevību piezvanīt Hosē.
– Sveiks!
– Sveika, svešiniece! – Viņa balsī skan tik neviltota sirsnība, ka ar to gandrīz pietiek, lai es atkal sāktu raudāt.
– Man nav laika ilgi runāt. Cikos man rīt jāierodas uz tavu izstādi?
– Tu atnāksi? – Viņš izklausās sajūsmināts.
– Protams! – Pirmo reizi piecu dienu laikā manā sejā parādās neviltots smaids, kad iztēlojos viņa prieku.
– Pusastoņos.
– Labi, tiksimies tur. Atā, Hosē.
– Atā, Ana.
No: Kristjens Grejs
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:27
Kam: Anastasija Stīla
Anastasija!
Cikos man jāierodas Tev pakaļ?
Kristjens Grejs,
Grey Enterprises Holding, Inc.
No: Anastasija Stīla
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:32
Kam: Kristjens Grejs
Hosē izstāde sākas 19:30. Kādu laiku ierosini Tu?
Anastasija Stīla
SNI, redaktora Džeka Haida asistente
No: Kristjens Grejs
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:34
Kam: Anastasija Stīla
Anastasija!
Portlenda ir tālu. Es atbraukšu Tev pakaļ plkst. 17:45.
Nepacietīgi gaidu mūsu tikšanos.
Kristjens Grejs,
Grey Enterprises Holding, Inc.
No: Anastasija Stīla
Temats: Rītdiena
Datums: 08.06.2011. 14:38
Kam: Kristjens Grejs
Tiksimies rīt.
Anastasija Stīla
SNI, redaktora Džeka Haida asistente
Ak vai! Man būs iespēja satikt Kristjenu, un pirmo reizi piecu dienu laikā mans noskaņojums nedaudz uzlabojas, līdz es atļauju sev domāt par to, kā jūtas viņš.
Vai Kristjens pēc manis ilgojas? Droši vien ne tā, kā es ilgojos pēc viņa. Vai viņš atradis sev jaunu Pakļauto? Šī doma ir tik sāpīga, ka es to nekavējoties atvairu un ķeros klāt Džeka vēstuļu šķirošanai, mēģinādama aizbēgt no atmiņām par Kristjenu.
Naktī es ilgi grozos gultā, nespēdama aizmigt, un pirmo reizi pirms miega neraudu.
Es gara acīm redzu Kristjena seju dienā, kad aizgāju. Izmisums, kas jautās tajā, mani vajā vēl joprojām. Viņš negribēja laist mani prom, un tas bija dīvaini. Kāpēc lai es paliktu, ja esam sasnieguši šādu strupceļu? Mums abiem bija katram savi sarežģījumi – es baidos no soda, viņš baidās no… kā? Mīlestības?
Pagriezusies uz sāniem, es apskauju spilvenu, ļaudamās skumjām. Kristjens domā, ka nav pelnījis, lai kāds viņu mīlētu. Kāpēc? Vai tam ir kāda saistība ar viņa bērnību? Ar māti – narkomāni un prostitūtu? Šādas domas mani vajā līdz agrai rīta stundai, līdz es iegrimstu nemierpilnā pārguruma miegā.
Diena rit neizturami lēni, un Džeks man velta neparasti daudz uzmanības. Domāju, ka tas ir plūmju krāsas kleitas un melno augstpapēžu zābaku dēļ (pēdējos es slepus paņēmu no draudzenes skapja), bet es neļauju sev kavēties pie šādiem prātojumiem. Esmu apņēmusies izmantot pirmo algu, lai iegādātos jaunas drēbes. Kleita uz mana auguma ir vaļīgāka nekā iepriekš, tomēr es izliekos to nemanām.
Beidzot pulkstenis rāda pusseši. Es paņemu žaketi un somiņu, mēģinādama apvaldīt satraukumu. Es redzēšu Kristjenu!
– Vai tev šodien paredzēts randiņš? – Džeks jautā, iedams garām manam galdam.
– Jā. Nē. Ne gluži.
Viņš paceļ uzaci, acīmredzami ieinteresējies. – Vai ar mīļoto?
Es piesarkstu. – Nē, tikai draugu. Bijušo mīļoto.
– Varbūt rīt pēc darba tu būtu ar mieru kaut ko iedzert kopā? Tava pirmā nedēļa bijusi lieliska, Ana. Mums vajadzētu to nosvinēt. – Džeks pasmaida, un viņa sejā uz brīdi pavīd kādas svešādas, nepatīkamas izjūtas, kas iedveš manī nemieru.
Salicis rokas kabatās, Džeks nevērīgi iziet pa divviru durvīm. Es saraucu pieri, nolūkodamās uz viņa muguru. Vai tiešām būtu prātīgi iedzert kopā ar priekšnieku?
Es papurinu galvu. Vispirms man jātiek galā ar vakaru Kristjena Greja sabiedrībā. Kā man rīkoties? Es iesteidzos tualetē, lai steidzami pielabotu šo to.
Nostājusies pie lielā spoguļa, es nesaudzīgi nopētu savu seju. Esmu tikpat bāla kā parasti, un ap pārāk lielajām acīm plešas tumši loki. Es izskatos izdēdējusi un nelaimīga. Žēl, ka neprotu izmantot kosmētiku. Nedaudz uzkrāsojusi skropstas un novilkusi līniju ap acīm, es iekniebju vaigos. Gribu, lai tie kļūst kaut nedaudz sārtāki. Sakārtoju matus, līdz tie skaistās sprogās slīgst