– Šķiet, tu esi kļūdījies, nosaucot sevi par tauriņu, – es nomurminu. Jo tauriņš esmu es, un Kristjens ir liesma, un es jau šobrīd zinu, ka apdedzināšos.
– Ēd!
– Nē. Vēl neko neesmu parakstījusi, tāpēc kādu laiku vēlētos paturēt savas tiesības uz brīvo gribu, ja neiebilsti.
Kristjena acis atmaigst, un viņš uzsmaida man.
– Kā vēlaties, Stīlas jaunkundze.
– Cik sievietes tev bijušas? – es vienā elpas vilcienā izgrūžu.
– Piecpadsmit.
Hmm… biju domājusi, ka būs vairāk.
– Vai šīs attiecības turpinājās ilgi?
– Jā, ar dažām.
– Vai esi kādai nodarījis sāpes?
– Jā.
Velns…
– Ļoti?
– Nē.
– Vai man tu nodarīsi sāpes?
– Kādā ziņā?
– Vai tu sagādāsi man fiziskas sāpes?
– Es tevi sodīšu, kad tas būs nepieciešams, un sods būs sāpīgs.
Mani pārņem vājums, un es iemalkoju vīnu. Gan jau alkohols man piešķirs drosmi.
– Vai tu pats kādreiz esi sists? – es jautāju.
– Jā.
Tas mani izbrīna. Pirms pagūstu viņu izprašņāt, Kristjens pārtrauc manu domu gaitu.
– Parunāsim par to manā kabinetā. Es vēlos tev kaut ko parādīt.
Man ir grūti aptvert notiekošo. Vēl nesen man bija muļķīgi sapņi par to, kā es šī vīrieša gultā pavadīšu neprāta kaisles pilnu nakti, un tagad mēs apspriežam biedējoši savādu līgumu.
Es sekoju Kristjenam uz viņa plašo kabinetu; arī tajā viena siena ir no stikla, un aiz tās ir balkons. Viņš apsēžas uz galda, ar mājienu liek man iekārtoties ādas krēslā viņam pretī un pasniedz man papīra lapu.
– Lūk, noteikumi. Tos iespējams mainīt. Tā ir daļa no līguma, ko tu vari saņemt jebkurā mirklī. Izlasi, un pēc tam varēsim tos pārrunāt.
Paklausība.
Pakļautā izpildīs jebkādus Pavēlnieka norādījumus nekavējoties, neizrādot vilcināšanos vai atturību. Pakļautā piekritīs jebkādām seksuālām aktivitātēm, ko Pavēlnieks uzskata par pieņemamām un patīkamām, izņemot aktivitātes, kas norādītas stingro ierobežojumu sarakstā (sk. 2. pielikumu).
Viņa rīkosies dedzīgi un nevilcinoties.
Miegs.
Pakļautās pienākums ir gulēt vismaz astoņas stundas naktīs, kad viņa nav kopā ar Pavēlnieku.
Uzturs.
Pakļautā regulāri uzņems pārtiku, rūpējoties par savu veselību un labklājību. Uzņemamās pārtikas saraksts pieejams 4. pielikumā. Pakļautā nedrīkst ēst uzkodas ēdienreižu starplaikos, izņemot augļus.
Apģērbs.
Līguma darbības laikā Pakļautā valkās tikai drēbes, kuras par piemērotām atzinis Pavēlnieks. Pavēlnieks izsniegs Pakļautajai apģērbam paredzētus līdzekļus, kurus Pakļautā izmantos šim mērķim. Ārkārtas gadījumos Pavēlnieks vedīs Pakļauto iegādāties apģērbu. Līguma darbības laikā Pakļautajai jāvalkā Pavēlnieka izraudzīti aksesuāri Pavēlnieka klātbūtnē un jebkurā citā reizē, ja Pavēlnieks to uzskata par nepieciešamu.
Fiziskā sagatavotība.
Pavēlnieks nodrošinās Pakļauto ar individuālo treneri četras reizes nedēļā stundu ilgām nodarbībām reizēs, par kurām notiek mutiska vienošanās individuālā trenera un Pakļautās starpā. Individuālais treneris Pavēlniekam ziņos par Pakļautās sasniegtajiem rezultātiem.
Personiskā higiēna / Skaistumkopšana.
Pakļautā rūpēsies, lai vienmēr būtu tīra, noskuvusies un/ vai veikusi vaksāciju. Pakļautā apmeklēs Pavēlnieka noteiktu skaistumkopšanas salonu, kad to nolems Pavēlnieks, un ļausies visām procedūrām, ko Pavēlnieks uzskatīs par nepieciešamu.
Veselība.
Pakļautā nelietos alkoholu pārmērīgos daudzumus, nesmēķēs, nelietos narkotikas un tīši nepakļaus sevi briesmām.
Rakstura īpašības.
Pakļautā neiesaistīsies seksuālās attiecībās ar kādu citu, izņemot Pavēlnieku. Pakļautā vienmēr izturēsies godbijīgi un padevīgi. Viņai jāsaprot, ka Pavēlnieks ir atbildīgs par viņas uzvedību. Jebkāda ļaunprātība, nepaklausība vai noziegums, ko Pakļautā paveiks Pavēlnieka prombūtnes laikā, tiks uzskatīta par viņas vainu.
Nepakļaušanās jebkuram no minētajiem noteikumiem būs pamats tūlītējam sodam, kuru noteiks Pavēlnieks.
Jēzus un Marija!
– Stingrie ierobežojumi? – es jautāju.
– Jā. Viss, ko nedarīsi tu, ko nedarīšu es… Mums tas jānorāda līgumā.
– Neesmu pārliecināta, ka varētu pieņemt naudu apģērbam. Tas šķiet nepareizi. – Es neveikli sagrozos krēslā; man prātā atbalsojas vārdi “pērkama sieviete”.
– Anastasija, man sagādās prieku iespēja tērēt naudu tavā labā. Ļauj, lai nopērku tev drēbes. Varbūt tev nāksies mani pavadīt saviesīgos pasākumos, un es gribu, lai tu būtu labi ģērbta. Ar tavu algu noteikti nepietiks tērpiem, kādus es vēlētos redzēt tev mugurā.
– Vai man nevajadzēs tos valkāt, kad nebūšu kopā ar tevi?
– Nē.
– Labi. – Tas būtu kaut kas līdzīgs formastērpam.
– Es negribu vingrot četras reizes nedēļā.
– Anastasija, tev jābūt spēcīgai, tvirtai un izturīgai. Vingrojumi būs nepieciešami. Uzticies man.
– Bet ne jau četras reizes nedēļā. Varbūt trīs?
– Es gribu, lai tu vingro četras reizes.
– Man šķita, ka šīs ir pārrunas, nevis vienpusēja lēmumu paziņošana.
Kristjens sakniebj lūpas. – Labi, Stīlas jaunkundze, jums taisnība. Piedāvāju stundu trīs reizes nedēļā un vēl pusstundu ceturtajā dienā.
– Trīs dienas, trīs stundas. Man radās iespaids, ka tu rūpēsies par manu fizisko piepūli, kad būšu šeit.
Kristjens velta man plēsīgu smaidu, un viņa acis atvieglojumā iegailas. – Jā, taisnība. Labi, esam vienojušies. Vai tiešām nevēlies praktikantes vietu manā kompānijā? Tu proti risināt pārrunas.
– Nē, tā man nešķiet laba doma. – Es turpinu pētīt noteikumus. Vaksācija! Ko man vajadzētu vaksēt? Visu? Fui!
– Ķersimies pie ierobežojumiem. Lūk, šie ir manējie. – Kristjens pasniedz man vēl vienu papīra lapu.
Stingrie ierobežojumi.
Aizliegtas darbības ar uguni.
Aizliegtas darbības