Šo grāmatu izbaudīs tie, kuriem ļoti patīk Greja piecdesmit nokrāsas. Mereditas Vaildas romānu sērija ir satriecoša!
Oho… esmu patiešām sajūsmā par šo sēriju! Silvijas Dejas lasītājiem vajadzētu bariem vien plūst pie Mereditas Vaildas. Vailda raksta ar acīmredzamu kaislību, kas jau pašā sākumā ievilina lasītāju slazdā un ātri vien iegremdē seksuālas aizmiršanās pasaulē.
Lieliska sērija Silvijas Dejas un E L Džeimsas faniem!
“Hakeru sērija” ir seksīgs ceļojums augsto tehnoloģiju speciālistu pasaulē, pilns noslēpumu, melu un netikumu. Tiklīdz ķersieties pie pirmās grāmatas, vairs nespēsiet rimties, kamēr nebūs izlasītas tās visas.
Man ļoti patika šī grāmata, un es nekādi nespēju to nolikt malā. Tai vajadzētu būt nākamajai, ko lasīt pēc Greja piecdesmit nokrāsām. Tā ir pilna ar negaidītiem pavērsieniem un notikumiem. Kad šis stāsts bija beidzies, es nespēju vien nociesties, kad varēšu tikt pie nākamās grāmatas.
Man patiešām ļoti, ļoti patika Mulsums… Rakstnieces darbs bija fantastisks, starp varoņiem pastāvēja neviltotas jūtas un spriedze, un grāmatai piemita tieši vajadzīgais kaislības daudzums. Tā bija lieliska izklaide! Mulsums ir izcils sērijas pirmais darbs, un es ar patiešām lielu interesi gaidīšu, kad varēs izlasīt arī pārējās grāmatas.
Šī grāmata man lika iemīlēties Mereditā Vaildā… Superseksīgi un ārkārtīgi intriģējoši – jūs alksiet pēc turpinājuma!
Es dievinu šo grāmatu un nespēju vien sagaidīt sērijas turpinājumu! Bleiks Lendons ir satriecošs. Ja jums patīk Greja piecdesmit nokrāsas, jums patiks arī šī sērija. Seksa ainas šajā grāmatā ir KARSTAS! Autore paveikusi lielisku darbu.
Intriģējošais stāsts lika man aizrautīgi lasīt jau no paša sākuma. Man ļoti patika Ērikas un Bleika saspēle un seksuālā spriedze, un viņu erotiskās mīlēšanās ainas bija ļoti seksīgas.
Nepacietīgi gaidu otro grāmatu.
Ko lai te saka… vienīgi to, ka es vairs nespēju atrauties no šīs grāmatas.
Ērika ir stipra, seksīga un ģeniāli gudra, viņa tikai to nezina. Man briesmīgi patīk tādas grāmatu varones!
Tagad ir viens naktī, un es joprojām esmu nomodā, lai pabeigtu lasīt pirmo šīs sērijas grāmatu. Paldies, Meredita!
Bleiks ir neviltoti satriecošs un sasodīti bagāts, bet tas vēl nebūt nav viss. Aiz spēcīgā vīrieša ārienes slēpjas zelta sirds, pilna ar iespējām un pieķeršanos, kas tikai retu reizi uzvirmo virspusē. Autores stils ir pasakains. Man ļoti patika šis neatkārtojamais klasiskā mīlasstāsta variants.
Ak… vienīgais, ko varu teikt: pie joda, izlasiet šo grāmatu! Izlasiet visu sēriju!
Grāmata par seksu – ļoti daudz seksa.
Izvirtīgi un izsmalcināti…
Šis romāns jālasa pilnmēness naktīs – ar vīna glāzi rokās un satraucošu vīrieti blakus!
Pie velna, es gribu turpinājumu!
DŽONATANAM
Pirmā nodaļa
– Neticami, ka atkal to daru, – es noteicu.
Bleiks aplika roku man ap pleciem un pievilka mani sev klāt. Es ļāvos viņa pazīstamajam siltumam. Izgājuši no viņa biroja ēkas, aizsoļojām dažus kvartālus tālāk pa ielu. Viņš noliecās un mierinoši noskūpstīja mani uz vaiga.
– Šoreiz vairs nebūs nekādas mānīšanās, goda vārds.
Iesmējos un izteiksmīgi saviebos.
– Ļoti pārliecinoši.
Biju viņam gandrīz noticējusi. Dažas pēdējās nedēļas bija izrādījušās spraigas, taču starp mums kaut kas bija mainījies. Es gan mēdzu pajokot, taču tagad Bleikam uzticējos. Pēc visiem kvēlajiem iebildumiem un izmisīgajiem mēģinājumiem cīnīties pret savām jūtām es beidzot biju ļāvusi viņam pienākt man tuvu klāt – vismaz tuvāk nekā jebkuram citam –, un man vēl nekad tas nebija šķitis tik pareizi.
Viņš uzzibināja draisku smaidu.
– Neraizējies. Man nemūžam nebūtu izdevies vēlreiz pierunāt Fionu dabūt gatavu tādu triku.
Ģērbusies baltās, pusgarās biksēs un tumši zilā šifona blūzē bez piedurknēm, Bleika māsa Fiona mūs jau gaidīja pie ieejas kādā neparastā kafejnīcā. Virs tās durvīm uz gravētas izkārtnes bija uzraksts “Moka”. Kāds jauns apmeklētājs atgrūda durvis plaši vaļā, un pa tām izplūda piesātināts svaigi maltas kafijas un šokolādes aromāts, liekot man priecīgi sarosīties. Biju jau gandrīz aizmirsusi par mūsu sākotnējo nodomu, kad Fiona aicinoši pamāja uz vienkāršām durvīm līdzās kafejnīcai.
– Mums jāiet augšā.
Sekojām viņai augšup pa šaurām kāpnēm, kas veda uz otro stāvu.
– Kam pieder šī ēka, Fiona? – Mēģināju runāt saviesīgi, bet kuru gan man izdotos piemuļķot? Tas, ka mēs atradāmies dažu īsu soļu attālumā no pastāvīga kofeīna avota, jau tāpat bija būtiski izšķirošs nosacījums, taču Fiona zināja, kāda bija mana nostāja attiecībā uz īrēšanu no Bleika vai kāda no viņa uzņēmumiem. Es Bleikam uzticējos, tomēr viņš vēl aizvien apņēmīgi centās katrā izdevīgā brīdī līdz pēdējam sīkumam iesaistīties manos lietišķajos darījumos.
Arī pašam Bleikam netrūka dažādu pretrunu. Vienubrīd viņš spēja būt mīļš un aizkustinoši maigs, bet jau nākamajā mirklī ar savu noslieci uz slimīgu kontroli novest mani līdz ugunīgam niknumam. Dienā viņš varēja velnišķīgi piekasīgi pārbaudīt katru mana augošā uzņēmuma niansi, bet vakarā, tiklīdz bijām iegājuši pa mājas durvīm, gultā novest mani līdz neprātam. Jāatzīst, dažreiz man bija vajadzīgs gan viens, gan otrs, tomēr man vēl aizvien nebija īsti skaidrs, ko domāt par šādu kundzību manā dzīvē. Man bija briesmīgi bail ļaut Bleikam tuvoties, tomēr es pamazām mācījos kļūt atklātāka un uzticēties viņam tik, cik vien spēju.
Šodien kāda daļa no manis, tā daļa, kurai bija vajadzīga neatkarība un nošķirtība no Bleika, vēlējās būt pilnīgi pārliecināta, ka viņš negrasās mani vēlreiz piemānīt.
– Es varu apliecināt, ka Bleikam no šī īpašuma nepieder nekas, – Fiona apgalvoja.
Tas viss, protams, izklausījās ļoti jauki, taču vēl pavisam nesen viņa bija man iemānījusi skaisti izremontētu dzīvokli tai pašā bagātnieku rajona mājā, kas ne vien piederēja Bleikam, bet arī kalpoja viņam par mājvietu. Šaurā robeža, kas šķīra mūsu privāto dzīvi no darba, jau tāpat bija pietiekami izplūdusi. Šoreiz biju stingri apņēmusies nepiekāpties.
– Prieks dzirdēt.
Fiona parakņājās pa somiņu. Par spīti bažām, manas cerības pieņēmās spēkā. Viņa atslēdza durvis, un mēs iegājām telpā. Garā istaba bija maza, vismaz salīdzinājumā ar Bleika mājokli. Lai gan šī telpa bija sasmakusi un tai bija steidzīgi nepieciešama apkopēju komanda, viss tomēr izskatījās daudzsološi. Bleiks man aiz muguras nopūtās.
– Paklau, Fiona, vai tas patiešām ir labākais, ko tu spēj piedāvāt?
Viņa uzmeta brālim aizkaitinātu skatienu.
– Mēs – Ērika un es – apspriedām viņas iespējas, un, ņemot vērā