Stella ir palikusi bez valodas. Ir tik grūti izrunāt vajadzīgos vārdus, tie grūstās un nenāk pār lūpām. Šī sieviete noteikti jūtas ļoti pārsteigta.
– Vai jūs mani dzirdat? – Žozefīne atkārto. – Vai esmu uzgriezusi pareizo numuru?
– Jā.
– Es gribēju zināt…
Stella beidzot saņemas un skaidri izrunā:
– Varbūt būs labāk, ja mēs satiksimies. Runāt pa telefonu nebūs viegli…
– Vai nevēlaties dot man kādu mājienu? Jūs kaut ko teicāt par savu tēvu?
– Jā! Jūs taču jau zināt! – Stella neizteiksmīgi saka.
– Ko es zinu?
– Ka viņš bija mans tēvs.
– Kurš tad?
– Lisjēns Plisonjē. Jūs to zināt?
– Jūsu tēvs? Nē taču… es meklēju kādu vīrieti. Vīrieti, kurš nāk uz manām lekcijām, stāv auditorijas galā un ir atstājis man zīmīti. Vai tas esat jūs?
– Es esmu sieviete. – Viņš ir jūsu tēvs?
– Nē. Mans tēvs ir Lisjēns Plisonjē.
– Bet tas taču nav iespējams! – Žozefīne Kortesa iesaucas. – Lisjēns Plisonjē bija mans tēvs, un viņam bija tikai divas meitas.
– Un tomēr…
– Es cenšos saprast, – Žozefīne pārtrauc. – Kurš atstāja to zīmīti zem mana logu tīrītāja?
– Es.
– Tātad jūs esat vīrietis. Liela auguma vīrietis ar platu mēteli un cepuri.
– Nē, es esmu sieviete, jūs mani redzējāt no attāluma un noturējāt par vīrieti. Tāpēc, ka esmu liela auguma un ģērbjos kā vīrietis. Saprotiet, es strādāju vīriešu darbā. Man ir darīšana ar konteineriem, kravas automašīnām, metāllūžņiem. Bet… Mani sauc Stella, un es esmu Lisjēna Plisonjē meita.
– Tas nav iespējams! – Žozefīne atkārto.
– Man nav ne mazāko šaubu, ka tā tomēr ir taisnība.
Kopš vakara sarunas ar Stellu slimnīcas stāvlaukumā Edmons Kurtuā vairs nespēj iemigt.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.