– Tur varētu novietot nelielu bufeti.
– Jā, iespējams. Par gleznām mums vēl jāvienojas, bet mēs noteikti izvēlēsimies vietējo mākslinieku darinājumus. Mūsu rīcībā jau ir saraksts ar māksliniekiem un viņu radītajām gleznām, kuras tiks izvietotas istabās, kā arī gleznu cenas.
– Tā ir lieliska doma. – Klēra nosprieda, ka Bekets steidzas, jo visu sakāmo viņš nobēra ļoti strauji. Viņa ātri pierakstīja. – Tātad šī ir caurstaigājama telpa? Vieta, kur pasēdēt un iedzert tasi kafijas vai tējas, vai pat glāzi vīna? Tu nepieminēji uzņemšanas galdu vai leti, tāpēc…
– Uzņemšanas telpa būs tur. Ieeja viesnīcā būs tieši blakus ietvei. Es tev visu parādīšu. Nogriežamies pa kreisi un nokļūstam atpūtas telpā. – Bekets ar žestu norādīja uz īsu gaiteni. – Šobrīd tā ir piekrauta ar darbarīkiem un celtniecības materiāliem. Telpa ir gara un pašaura.
– Atpūtas telpa ir paredzēta atpūtai?
– Tā ir paredzēta kā vieta, kur patīkami pavadīt laiku. Šejienes atmosfēra līdzināsies mūsdienīgam krodziņam. Mēs šeit izvietosim ādas dīvānu un krēslus. Pie krēsliem tiks piestumti lieli, ērti kāju balsti ar riteņiem. Mamma tos izvēlējās dzeltenā krāsā.
Pirmo reizi tikšanās gaitā Bekets pasmaidīja un šķietami atslāba.
– Biju cerējis, ka Rajs vedīs viņu pie prāta.
– Dzeltens kā sviests, sviesta krāsas dīvāns. – Klēra mēģināja iztēloties dzeltenas ādas dīvānu savās mājās, iedomājās bērnus un saprata, ka tas nebūtu iespējams. – Dīvāns droši vien izskatīsies fantastiski.
– Māte un Karolī apgalvo, ka tas piešķirs atpūtas telpai izsmalcināta kroga pieskaņu. Mēs šeit novietosim arī galdu kāršu vai galda spēlēm, un pie tā noliksim ādas klubkrēslus zaļā krāsā, – Bekets turpināja. – Te būs trīsdesmit divu collu plakanekrāna televizors. Trīs griestu lampas ar organiskā stikla abažūriem ozollapu rakstā. Mēs vēl neesam vienojušies par detaļām.
– Es apbrīnoju faktu, ka esat jau tik daudz paveikuši un spējat izplānot mēbeļu izvietojumu brīdī, kad telpas vēl tiek remontētas. – Klēra runājot šo to pierakstīja piezīmju grāmatiņā. – Bija jau nojaušams, ka Justīne nevēlēsies raibus un rūtainus rakstus.
– Viņa vēlas izveidot noslīpētu un spožu dārgakmeni.
Mēs palīdzēsim viņai to izdarīt.
Klēra aizkustinājumā pacēla skatienu.
– Jūs esat tik labi pret māti, jūs visi trīs. Es gribētu, lai man ar dēliem ir tādas attiecības: mīlestība, kopīga darbošanās, sapratne.
– Es esmu redzējis tevi kopā ar zēniem. Manuprāt, tas viss jums jau ir.
– Reizēm es jūtos kā cirka mākslinieks, kurš apmāca dēmonus. Varu derēt, ka tava māte savulaik jutās tāpat.
– Ja tu viņai par to jautātu, viņa droši vien atbildētu, ka jūtas tā joprojām.
– To zināt ir patīkami un biedējoši vienlaikus.
Jā, Bekets izskatījās aizņemts, izklaidīgs – un arī patiesi pievilcīgs.
Tomēr Klēra bija kļūdījusies, domās nodēvējot viņu par apjukušu. Bekets pārzināja katru Montgomeriju ģimenes veidotā dārgakmens šķautni.
Klēra atcerējās pirms neilga laika redzēto sapni, kurā bija arī Bekets, un piesarkusi aizgriezās.
– Kas būs tur?
– Tur būs istaba cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī ieeja ēdamistabā.
– Kura ir istaba cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?
– Margaritas un Persija istaba.
– “Tīruma pavirza”. Francijas noskaņa. – Klēra pārlūkoja lapas piezīmju grāmatiņā. Pieliecis galvu, Bekets ievēroja, ka vairāku rindkopu virsraksti ir istabu nosaukumi. – Vai drīkstu paskatīties?
– Tu vari mēģināt. Arī tur ir pilns ar būvmateriāliem. Margaritas un Persija istaba ir vismazākā, – Bekets paskaidroja, vedot Klēru caur šauro gaiteni. – Mums nācās izpētīt apbūves teritoriju un izdomāt, kā pielāgot šo vietu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šobrīd esam nolēmuši istabā ievietot divas lielās gultas, starp kurām noliksim naktsskapīti; apgaismojumu nodrošinās liela, veca, grezna lampa, kas savulaik piederēja manai vecmāmiņai.
– Jūs istabās liksiet ģimenei piederošus priekšmetus? – Tikai tur, kur tie iederēsies. To pieprasīja mamma.
– Manuprāt, iecere ievietot istabās kaut ko īpašu, ir vienkārši lieliska. Vai gultas tiks novietotas pie logiem?
– Tieši tā. Galvgalī būs augsti, izrotāti galvas balsti, lai netraucētu privātumu. Kājgalī tiks novietoti ar smalku audumu pārvilkti polsterēti soliņi, gultas būs pārklātas ar glītiem pārvalkiem. Pie šīs sienas novietosim lielu, krāšņu spoguli. Sienas būs krēmkrāsā, ar līstēm stūros, griesti būs gaiši zilā krāsā.
– Zili griesti. – Klērai tas nez kādēļ šķita ārkārtīgi romantiski. Viņa prātoja, kāpēc ne reizi nav iedomājusies nokrāsot griestus citā krāsā kā vien baltā.
Iespējams, ka romantika viņai ir piemirsusies.
– Izklausās ļoti “franciski”. Es vēl neesmu interesējusies par gultasveļu.
– Pēc ilgām un reizēm arī kaismīgām pārrunām mēs nolēmām iegādāties dārgus palagus spoži baltā vai dabīgi baltā krāsā, atkarībā no istabas. Gultās tiks ieklātas dūnu segas, ko pārklāsim ar vēl vienu palagu, nevis segu vai pārsegu. Būs daudz spilvenu, kas ievietoti lina spilvendrānās neitrālā krāsā, iespējams, arī virsmatrači, kā arī kašmira pledi.
– Kašmira pledi? Es noteikti pieteikšos uz kādu no istabām. Pāva spalvas!
– Vai tas ir kaut kāds lāsts?
– Kaut kur jānovieto pāva spalvas. Es zinu, ka tās nes nelaimi, bet tās ļoti piestāv Francijas stilam un ir krāšņas.
– Mēģināšu atcerēties, ka jāiegādājas pāva spalvas. Šī istaba sagādā visvairāk galvassāpju, tomēr domāju, ka mēs tiksim galā.
– Man te patīk jau tagad. Kur būs vannas istaba? – Klēra ar grūtībām iekļuva istabā, pārkāpjot spaiņiem un dažādiem lūžņiem.
– Uzmanies, – Bekets brīdināja un saņēma viņu aiz elkoņa. – Šeit nebūs vannas, bet būs liela luksusa dušas telpa. Dušas uzgaļi, masāžas uzgaļi būs no MB.
– “MB”?
– Atvaino, tas nozīmē “matēta bronza”. No tās gatavoti priekšmeti būs visās publiskajās telpās. Liela un skaista kristāla izlietne uz dzelzs balsta. Flīzes krēmkrāsā un gaiša zelta krāsā ar karaliskās lilijas elementiem.
– Tieši tā, mais oui, – Klēra atbildēja. To izdzirdējis, Bekets pasmīnēja.
– Es atradu dzelzs plauktiņus. Pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un nelielā telpa uzliek dažus ierobežojumus.
– Tā nevajadzētu teikt. Labāk izklausīsies: “Īpašām vajadzībām nepieciešamas īpašas ērtības. Vēsturiska laikmeta krāšņums un ērtības… Nē, baudas. Visas mūsdienu baudas.”
Klēra sāka pierakstīt