– Laba meitene. Nāc pie manis. – Gērijs ar žestu aicināja viņu apskāvienā. Reičela paklausīgi noliecās, lai dāvātu draugam maigu skūpstu. – Bet tagad pasauc dakteri, lai viņš man izraksta zāles, un tad es beidzot varētu tīties no šejienes projām.
Kā šķita, Gērijs pārlieku nepacietīgi vēlas pamest slimnīcu. Varbūt viņš negrasās gaidīt atgriešanos mājās, bet izteiks bildinājuma vārdus, vēl pirms viņi sēdīsies lidmašīnā?
Tas būtu daudz jaukāk; Reičela domāja, ka saderināšanās Ņujorkā vai nu Ziemassvētkos, vai jebkurā citā dienā atstātu daudz romantiskāku iespaidu.
– Sveiki! – aiz muguras atskanēja balss. Reičela un Gērijs pagriezās pret durvīm.
– Kima, sveika! – Reičela sirsnīgi sveicināja pazīstamo medmāsu. – Priecājos tevi sastapt. Es… mēs vēlamies tev pateikties un atvadīties. Tu biji tik laipna, un man sagādāja prieku mūsu sarunas.
– Man tapat. Domāju, ka pacientu izrakstīs rīt, bet var gadīties, ka tad manis te nebūs, tāpēc vēlējos pateikt sveiki. Hei, īru puis, – viņa pievērsās Gērijam, – kāda ir sajūta, atgriežoties dzīves virpulī?
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.