Uz naža asmens. Deivids Morels. Читать онлайн. Newlib. NEWLIB.NET

Автор: Deivids Morels
Издательство: Apgāds KONTINENTS
Серия:
Жанр произведения: Шпионские детективы
Год издания: 2013
isbn: 978-9984-35-657-0
Скачать книгу
Ja tavs lēmums ir negrozāms, uzņēmums ar laiku tiks likvidēts.

      – Diemžēl es šajā jautājumā nekādi nevaru palīdzēt. – Kevana bija nelokāms.

      – Varbūt tu varētu pāris dienu apdomāt šāda lēmuma sekas.

      – Nē, – Kevana palika pie sava.

      – Vai mēs varētu parunāt zem četrām acīm? – sarunā iejaucās Džeimija. Kevana paraudzījās viņā. – Iziesim ārā, – viņa piedāvāja.

      11. NODAĻA

      Slēpdamies aiz laukakmeņiem uz kraujas malas, novērotājs binoklī ar saules aizsargiem, kas neļāva stariem atspulgoties lēcās, aplūkoja māju.

      – Iespējams, viņi mājā uzturēsies stundām ilgi, – snaiperis bilda.

      – Atbalsta vienība ir savās vietās. Tiklīdz būsi droši paņēmis mērķi uz grauda, es likšu pārgriezt telefona vadus. Bet mūsu rīcība ir precīzi jākoordinē. Mēs nedrīkstam nevajadzīgi pasteigties, mērķis var nejauši atklāt, ka līnija nedarbojas, un nojaust gatavoto uzbrukumu.

      – Tādā gadījumā liec, lai vienība ir gatavībā. – Snaiperis ieskatījās tēmēklī. – Mērķis atrodas uz pagalma puses lieveņa.

      12. NODAĻA

      Kad abi iznāca no mājas, Džeimija aizvēra sietdurvis.

      – Es gribu, lai tu esi Global Protective Services īpašnieks.

      – Bet es tev solīju, ka vairs neiesaistīšos šajā biznesā.

      – Es tevi no šā solījuma atbrīvoju.

      13. NODAĻA

      – Beta vienība, gatavoties pārgriezt telefona kabeli, – novērotājs paziņoja rācijā.

      – Gaidām signālu, – skanēja atbilde.

      – Esiet gatavi, – novērotājs jautāja un pievērsās partnerim. – Vai mērķis ir pa šāvienam?

      Vīrietis gulēja uz vēdera, ar kreiso plaukstu satvēris šautenes laidi, un apakšdelms balstījās uz mugursomas. Labā roka cieši turēja šautenes rokturi, pirksts piespiests mēlītei. Remingtona sistēmas šautene ar slīdošo aizslēgu bija viens no precīzākajiem snaiperu ieročiem. Tā bija iecienīta gan ASV armijā, gan likumsargu īpašo uzdevumu vienībās un spēja nogādāt 308. kalibra lodi precīzi mērķī, kas atrodas deviņsimt jardu attālumā. Mērķēkļa precizitāte bija viena leņķa minūte. Mēlīte bija noregulēta uz vieglu divmārciņu spiediena gājienu. Jaudīgajā mērķēklī ar hologrāfisko skatu sarkans punktiņš norādīja precīzu vietu mērķī, kur ieurbsies lode. Moderns skaņas slāpētājs neļāva izpaust snaipera atrašanās vietu un piesaistīt atbildes uguni.

      Taču atbilstīgs aprīkojums bija tikai viens elements, kas nodrošināja precīzu trāpījumu lielā attālumā. Apmācība, pieredze, drošums, spēja izgatavot munīciju pašam un noregulēt mērķēkli, balstoties uz secinājumiem par attālumu, temperatūru, augstumu virs jūras līmeņa un vēju, dzenbudisma kontrole pār elpošanu, ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu un sirdspukstiem, spēja sakoncentrēt visu ķermeni, lai vienu reizi droši, pārliecināti nospiestu mēlīti, – lielisku šāvēju veidoja visu šo un vēl dažu faktoru kopums.

      – Atbildi! Vai mērķis ir pa šāvienam? – nepacietīgi atkārtoja novērotājs. Klusums. Viņš paskatījās binoklī un netīksmē nosēcās. – Sasodīts, viņam priekšā nostājusies sieviete!

      14. NODAĻA

      – Brīžiem tu pats sevi nedzirdi, – Džeimija aizrādīja.

      – Nē, jo man nepatīk sarunas pašam ar sevi.

      – Endželo, stāstīdams par lamām un strausiem, tevi pamatīgi sasmīdināja, un vēl tu sacīji, ka esi sailgojies pēc viņa.

      – Tas bija tikai izteiciens. Mēs taču negrasāmies iepirkt mēbeles vai darīt kaut ko līdzīgu.

      – Tev tiešām viņa pietrūkst. Tev pietrūkst visu aģentu, ar kuriem kopā strādāji. Tev pietrūkst Global Protective Services un…

      – Kā tu vari būt tik droša? Es nekad neko tādu neesmu apgalvojis.

      – Šad un tad esmu pieķērusi tevi raugāmies tālumā tik smeldzīgi, it kā domās tu atrastos citur un būtu iegrimis daudz aizraujošākās nodarbēs nekā šeit.

      – Tā nav.

      – Tāds skatiens tev ir raksturīgs. – Džeimija stāvēja, iespiedusi rokas sānos, ar muguru pret saules pielietajām pļavām un apsēm noaugušo kanjona austruma nogāzi. – Tas man atgādina tīģerus un lauvas zoodārzos. Skatienu viņu acīs. Apspiesto izmisīgo rūgtumu tajās. It kā tie zinātu, ka viņiem varētu būt labāka dzīve, un vienlaikus apzinātos, ka nekādi nespēj savu stāvokli mainīt. Toties tagad tev tiek piedāvāta izdevība.

      – Es negribētu atrasties nekur citur un ne ar vienu tik ļoti negribu būt kopā kā ar tevi.

      – Manis dēļ tu atteicies no lielas savas dzīves daļas, – Džeimija atgādināja.

      – Un skat, ko es ieguvu pretī. – Kevana norādīja uz strautu, kas plūda cauri ganībām, uz ūdens virsmā vizošiem saules zaķīšiem un zirgiem, kuri pieliecās padzerties.

      – Tomēr tu joprojām nēsā šaujamieroci un nazi.

      – Visa pasaule ir bīstams rajons.

      – Tu joprojām brauc ar bruņotu Ford Taurus.

      – Tas ir izturīgs, uzticams auto. Izklaidīgo skatienu, ko tu redzi manās acīs, nerada ilgas. To rada nervozs atvieglojums par to, ka esmu ticis vaļā no agrākās dzīves. Prieks par to, ka man tas ir izdevies.

      – Nesaprotu, ko tu ar to gribi sacīt.

      – Es riskēju ar dzīvību nepazīstamu un nereti pat nepatīkamu cilvēku labad. Es mēdzu uzsvērt savus profesionālos standartus, proti, ka atteiktos aizstāvēt bērnu mocītājus vai narkotiku pārvadātājus, ikvienu acīmredzami neģēlīgu cilvēku. Bet ir arī citādi nelieši. Biržas analītiķis, kuru mēs ar Endželo apsargājām, darbojās ciešā sasaistē ar uzņēmumiem, par kuriem viņam bija jāizsaka spriedums. Viņš pieļāva, ka alkatība viņā gūst virsroku pār investoru uzticību. Pret tiem, kuri bija viņam uzticējuši savu pensiju, viņš izturējās vienīgi ar nicinājumu. Manī bija naids pret šo cilvēku. Es pat daļēji nopriecājos, kad kāds izputināts investors viņam uzbruka. Jā, mēs ar Endželo pieraudzījām, lai analītiķis necieš, tomēr man bija prieks par viņam sagādāto izbīli. Un tas nav pareizi. Sargam jāspēj pilnībā ziedoties klientam. Nepieciešamības gadījumā viņam jābūt gatavam par klientu atdot dzīvību.

      Džeimijas skatiens pauda aizkustinājumu.

      – Tagad es no tā visa esmu pagājis malā, – Kevana turpināja stāstīt. – Tagad es apjaušu, cik daudzu manu bijušo klientu dēļ nebūtu vērts riskēt ar dzīvību. Viņu vienreizīgums slēpās vienīgi bagātībā, varenībā vai neparastajā skaistumā. Tas, kas viņus padarīja unikālus, patiesībā viņus saindēja.

      – Ne jau visus, – Džeimija iebilda. – Tu stāstīji, ka daži klienti bijuši citādi. Labā nozīmē. Tos tu dēvēji par svētajiem.

      Vienu mirkli Kevanu patiešām pārņēma ilgas pēc agrākās dzīves. – Bija kāds politiķis, kurš, pēc maniem uzskatiem, būtu spējis radīt labāku dzīvi. Diemžēl viņa partija izvēlējās citu kandidātu, kurš labāk izskatījās televizorā. Bija kāds miljardieris, kurš man paziņoja: “Es