– Pēc vilciena katastrofas Novisadā Skotlendjards un MI5 ir nesaprašanā. Vai, jūsuprāt, Serbijas katastrofa bija tikai izmēģinājums terora aktam pie mums “Divdesmitā datuma incidenta” ietvaros?
– Arī es par to iedomājos, ser. Taču šādai operācijai diez vai būtu nepieciešama ilgstoša vingrināšanās. Turklāt Īra partneris trīs minūšu laikā savirzīja pārmijas, lai nolaistu vilcienu no sliedēm. Mūsu dzelzceļa sistēma noteikti ir krietni sarežģītāka par kravas vilcienu līnijām Serbijas lauku apvidos.
Priekšnieks pacēla kuplo uzaci, iespējams, nepiekrizdams šim pieļāvumam. Taču skaļi viņš teica:
– Jums taisnība. Tas neizskatās pēc prelūdijas “Divdesmitā datuma incidentam”.
– Tālab, ser… – Bonds paliecās uz priekšu. – …es gribu nekavējoties atgriezies D bāzē. Ieradīšos no Ungārijas un uzsākšu operāciju, lai sadzītu pēdas Īram un nogādātu viņu mūsu pusē. Paņemšu pāris mūsu vienpadsmitās nodaļas aģentus. Varam sameklēt viņa nolaupīto smago mašīnu. Tas nebūs viegli, bet…
Šūpodamies savā apdilušajā tronī, M. purināja galvu. – Šķiet, ir kāda problēma, un tā saistīta ar jums, nulle, nulle, septiņi.
– Lai ko apgalvotu Belgradā, jaunākais aģents gāja bojā…
M. nepacietīgi atmeta ar roku. – Jā, jā, protams, ka tā bija pašu vaina. Par to ne brīdi nav radušās šaubas. Paskaidrojumi ir vājuma pazīme, nulle, nulle, septiņi. Nesaprotu, kālab jums tas nepieciešams.
– Atvainojos, ser.
– Es runāju par kaut ko citu. Vakar vakarā Čeltenemā izdevās satelīta attēlā uztvert smago mašīnu, ar kuru Īrs aizbēga.
– Ļoti labi, ser. – Tātad taktika acīmredzot vainagojusies panākumiem.
Taču M. drūmais skatiens liecināja, ka Bonda apmierinājums ir pāragrs. – Aptuveni piecpadsmit jūdzes uz dienvidiem no Novisadas automašīna piestāja ceļmalā, un Īrs iekāpa helikopterā. Nav ne reģistrācijas, ne identifikācijas datu, taču Valdības sakaru dienesta štābam izdevās iegūt lidaparāta MASINT informāciju.
Izmēru un signatūras izlūkošana bija pēdējais jaunievedums augsto spiegošanas tehnoloģiju nozarē. Ja informācija nāca no elektroniska avota, piemēram, mikroviļņu pārraidēm vai radio, to sauca par ELINT; ja no fotogrāfijām vai satelītattēliem – par IMINT; ja no mobilajiem tālruņiem vai elektroniskā pasta – par SIGINT; no cilvēka mutes – par HUMINT. Turpretī MASINT gadījumā aparatūra vāca un kategorizēja tādus datus kā siltumenerģija, skaņu viļņi, gaisa plūsmu pārtraukumi, propelleru un helikopteru rotoru radītās vibrācijas, reaktīvo dzinēju, vilcienu un automobiļu izplūdes gāzes, ātruma izmaiņas un daudzus citus.
Ģenerāldirektors turpināja stāstījumu:
– Vakar vakarā MI5 reģistrēja izmēru un signatūru datus, kas atbilda helikopteram, ar kuru viņš devās prom.
“Velns un elle! Ja MI5 atradusi helikopteru, tad tas atrodas Anglijā. Īrs, vienīgais pavediens, kas saista Noasu un “Divdesmitā datuma incidentu”, ir nonācis vienīgajā vietā uz pasaules, kur man nav atļaujas viņu vajāt,” domās secināja Džeimss Bonds.
– Helikopters nolaidās ziemeļaustrumos no Londonas apmēram vienos naktī un nozuda. – M. pašūpoja galvu. – Es nesaprotu, kālab Vaitholā neatvēlēja mums lielāku rīcības brīvību darbam pašu valstī. Tā būtu vieglāk strādāt. Sasodīts, kas notiktu, ja jūs būtu izsekojis Īru līdz Londonas Acs panorāmas ratam vai Tiso kundzes vaska muzejam? Kas jums būtu jādara? Jāzvana ārkārtas dienestiem? Dieva dēļ, šis taču ir globalizācijas, interneta, Eiropas Savienības laikmets! Bet mums joprojām nav atļauts izmeklēt lietas savas valsts teritorijā.
Tiesa, šā noteikuma loģiskais izskaidrojums bija nepārprotams. MI5 veica spīdošu izmeklēšanas darbu, MI6 savukārt prata savākt ārvalstu izlūkdatus un veikt “kaitnieciskas darbības”, piemēram, iznīcināt teroristu šūniņu no iekšienes, iepludinot dezinformāciju. Ārvalstu attīstības grupai bija plašākas pilnvaras, un laiku pa laikam – tiesa, ne pārāk bieži, – nulle, nulle vienības aģentiem tika dota pavēle uzmeklēt valsts ienaidniekus un tos nošaut. Taču Apvienotās Karalistes teritorijā šāda rīcība, lai cik morāli attaisnojama vai parocīga no stratēģiskā viedokļa, rastu visnotaļ nelabvēlīgu atbalsi emuāru autoru un Flītstrītas skribentu aprindās. Turklāt arī Kroņa prokuroriem būtu savs vārds sakāms šai lietā.
Taču, neņemot vērā politiku, Bonds nelokāmi alka turpināt “Divdesmitā datuma incidenta” izmeklēšanu. Pret Īru viņam bija radusies īpaša nepatika. Uzrunājot ģenerāldirektoru, Bonds rūpīgi izsvēra vārdus.
– Uzskatu, ka man ir vislabākās izredzes atrast gan šo cilvēku, gan Noasu un noskaidrot, kas viņiem padomā. Es vēlos turpināt iesākto.
– Tā jau domāju. Un gribu, lai jūs turpināt, aģent nulle, nulle, septiņi. Šorīt sazinājos pa tālruni ar MI5 un Īpašo operāciju direktorātu Skotlendjardā. Abas iestādes ir ar mieru piesaistīt jūs kā konsultantu.
– Konsultantu? – Bonds skābā tonī atkārtoja, bet tad atģida, ka M. noteikti risinājis smagas pārrunas, lai panāktu kaut tik daudz. – Pateicos, ser.
Ģenerāldirektors atgaiņājās.
– Sadarbosieties ar kādu Trešās daļas darbinieku, puisi vārdā Osborns-Smits.
Trešā daļa… Britu drošības dienesta un policijas operatīvās vienības bija kā cilvēciskas būtnes, kas dzimst, precas, rada pēcnācējus, izmirst un, kā reiz pajokoja Bonds, pat pārdzīvo dzimuma maiņas operācijas. Trešā daļa bija viena no jaunākajām atvasēm. Tai bija attāla saistība ar MI5 – līdzīga tam vārajam, tievajam pavedienam, kas vienoja Ārzemju attīstības grupu ar MI6.
Ticams noliegums…
Lai arī MI5 dotas plašas izmeklēšanas un novērošanas pilnvaras, tai nebija ļauts arestēt cilvēkus vai uzsākt kaujas operācijas. Šim nolūkam pastāvēja Trešā daļa. Nomaļus izvietotā slepenā vienībā strādāja augsto tehnoloģiju guru, birokrāti un lieliski bruņoti bijušie Īpašā Aviācijas desanta un Īpašā Jūras desanta skarbie zēni. Bonds atcerējās, cik iespaidīgi bija viņu nesenie panākumi, likvidējot teroristu šūniņas Oldemā, Līdsā un Londonā.
M. bezkaislīgi nopētīja aģentu. – Es zinu, ka jūs, nulle, nulle, septiņi, esat pieradis saņemt carte blanche… atļauju brīvi rīkoties savās misijās. Jūsu tieksme strādāt neatkarīgi agrākos laikos ir lieti noderējusi. – Ģenerāldirektors sadrūma. – Lielākoties. Taču pašu mājās jūsu pilnvaras ir būtiski ierobežotas. Vai es skaidri izsakos?
– Jā, ser.
“Tātad carte blanche pienācis gals,” Bonds klusībā sirdījās.
Bondam tika veltīts vēl viens biedinošs ģenerāldirektora skatiens. – Tagad par sarežģījumiem, proti, notiek konference par drošību.
– Konference par drošību?
– Vai tad neizlasījāt Vaitholas apkārtrakstu? – M. īgni noprasīja.
Administratīvos paziņojumus par valsts iekšējām lietām Bonds nelasīja.
– Piedodiet, ser.
Ģenerāldirektors sakoda zobus. – Apvienotajā Karalistē ir trīspadsmit drošības dienestu pārvaldes. Kas zina, varbūt šorīt vēl kāda nākusi klāt. MI5, MI6, Smagās organizētās