2005 / 2006 / 2012 / 2017. Romans Arzjancevs

fiziskās un funkcionālās attīstības dabīgai dinamikai jābūt noteicošajai, sadalot ilggadīgas sagatavošanas posmus un precizējot katra posma saturu [16; 32—35].

      Viens no treniņu procesa pamatprincipiem ir atsevišķu nodarbību, mikrociklu, mezociklu un makrociklu periodisks atkārtojums.

      Mikrocikli ilgst no 2—3 līdz 7—10 dienām, mezocikli – no 3 līdz 5—6 nedēļām, bet makrocikli ilgst no 2—4 līdz 12 mēnešiem un vairāk, piemēram, četrgadu (olimpiskie) makrocikli.

      Plānojot treniņu procesu un ņemot vērā dažādus ciklus, rodas iespēja sistematizēt uzdevumus, metodes un līdzekļus, kā arī realizēt treniņu procesa pārējos pamatprincipus: pakāpeniski pieaugošas maksimālās slodzes, treniņu procesa nepārtrauktība, slodžu dinamikas viļņveidība u.c. [9; 22].

      Zināms, ka ilggadīgus treniņus peldēšanā pieņemts sadalīt trīs posmos:

      – iepriekšējā sportiskā sagatavošana;

      – specializētā pamata sagatavošana;

      – sagatavošana augstākiem sasniegumiem.

      Ilguma ziņā šie posmi ir aptuveni vienādi, tomēr, atkarībā no peldētāju bioloģiskās attīstības tempiem, viņu spējām, sagatavošanas organizatoriskajām īpatnībām un citiem iemesliem, atsevišķu posmu ilgums var svārstīties. Pēdējo gadu lielāko sacensību finālistu vidējais vecums ir 19,8 gadi, bet meiteņu-finālistu – 17,4 gadi. Vīrieši specializējas īsajās distancēs (100 un 200m), to vidējais vecums – 20,3 gadi, bet vidējās un garajās distancēs (400 un 1500 m) – 18,7 gadi. Sieviešu-sprinteru vecums – 17,7 gadi, bet to, kas specializējas vidējās un garajās distancēs – 16,6 gadi [35; 114—115].

      Bioloģisko likumsakarību skaitam, kas jāņem vērā un maksimāli jāizmanto, izstrādājot ilggadīgas sporta sagatavošanas periodizāciju un saturu, attiecina: dažādu fizisko īpašību un funkcionālo sistēmu nobriešanas heterohronizāciju (nevienlaicīgumu); sensitīvo («jūtība» pret ārējo iedarbību) periodu attīstību; konservatīvisma pakāpi un fizisko īpašību mainīgumu attīstības procesā un treniņu virzienu; atsevišķu īpašību un sistēmu attīstības līmeņu attiecību ilggadīgu treniņu dažādos posmos; individuālo nobriešanas tempu ietekmi uz fizisko īpašību un sporta sasniegumu dinamiku; dažādu vecumu jauno sportistu piemērošanās iespējas. Peldēšanā robežas, kas ir nosauktas par «optimālu vecumu sākuma sportiskai sagatavošanai» un «optimālu vecumu augstiem sasniegumiem», ir sekojošas: zēniem-jauniešiem 9—11 – 19—21 gads, meitenēm-jaunietēm 8—9 gadi – 17—19 gadi [16; 5].

      Kā jau minēts augstāk, treniņu periodizācijā jauno peldētāju sagatavošana sastāv no četriem posmiem: sākuma sagatavošanas posms; sākuma sporta specializācijas (spēju sagatavošanas); padziļinātas specializācijas un pilnveidošanas.

      Sākuma sagatavošanas posms.

      Sporta peldēšanas sākuma sagatavošanas posma optimālais vecums meitenēm ir 7—9 gadi, bet zēniem 8—10 gadi. Šī posma ilgums ir viens-divi gadi.

      Sākuma sagatavošanas posma pamatā ir sporta peldēšanas tehnikas mācīšana, maksimāli izmantojot sagatavojošos un speciālos vingrinājumus, kas balstās uz rotaļu mācību metodi. Treniņu nodarbību skaits var palielināties no 3 līdz 5 reizēm nedēja, kas automātiski palielina fiziskās slodzes kopējo apjomu.

      Sākuma specializācijas posms (spēju sagatavošana).

      Šī posma sākuma vecums meitenēm ir no 9 līdz 10 gadiem, bet zēniem 10—11 gadi. Posma vidējais ilgums ir 2—3 gadi.

      Šis posms ir ļoti svarīgs aerobo spēju attīstīšanai. Šī posma slodzes kā ūdenī, tā arī uz sauszemes plānveidīgi palielinās no gada uz gadu. Pēdējā posma peldēšanas apjoms labākajiem peldētājiem var sasniegt līdz 1200 km gadā. Racionāla slodzes struktūra: 60—65% no kopējā apjoma sastāda aerobas slodzes; 25—30% – aerobi anaerobas slodzes; 2—3% glikolītiskas un alaktātas slodzes.

      Jauno sportistu iespējas, ja slodzes ir ilgstošas, MSP līmenī ir ierobežotas. Lai paaugstinātu glikolītiskas un alaktātas spējas, plaši izmanto sacensības.

      Jau šajā posmā jāmāca spēka vingrinājumu izpildes tehnika. Dažādu vingrinājumu pielietošana ar maziem svariem un akcentu uz kustību tempu stimulē spēka izturības pieaugumu, pamatojoties uz muskuļu energopatēriņa pilnveidošanu, starpmuskulu koordināciju. Posma beigās periodiski var iekļaut nodarbības uz sauszemes, vingrinājumus ar vidējiem svariem. Lai īpaši attīstītu spēku, ūdenī izmanto dažādas pretestības. Tehnikas pilnveidošanas procesā apzināti jākontrolē soļa un tempa rādītāji [8; 36—37].

      Padziļinātas specializācijas posms meitenēm ir 12—14 gadi, zēniem – 13—15 gadi. Posma ilgums 3—4 gadi.

      Sagatavošanas uzdevumi dotajā posmā ir: vispārējā funkcionālā līmeņa paaugstināšana; pakāpeniska sportistu organisma sagatavošana maksimālām slodzēm, kas ir raksturīgas šī posma sportiskai pilnveidošanai; tālāka tehniskā un taktiskās sagatavošanas pilnveidošana. Šajā sagatavošanas posmā notiek fiziskās sagatavošanas individualizācija, ņemot vērā bioloģiskās attīstības individuālos tempus. Šajā posmā slodzes apjoma palielināšanu un intensitāti var veikt lēcienveidīgi (atkal individuāli – sasniedzot gatavības līmeni par 4—5 ballēm). Jāatzīmē, ka līdz 13—15 gadiem, palielinot aerobo slodzi, paaugstinās rezultāti garajās un īsajās distancēs, tad pēc 15—16 gadiem aerobā slodze stimulē rezultātu pieaugumu tikai garajās distancēs. Tomēr anaerobā darba apjoma palielināšana šajā sagatavošanas posmā acīmredzami pozitīvi ietekmē rezultātu augšanu peldēšanā tikai tajā gadījumā, ja pirms tam ir noticis aerobais darbs nozīmīgā apjomā.

      Summārais peldēšanas apjoms padziļinātas specializācijas posmā tā beigās var sasniegt 1600—1900 km. No tiem aerobā un aerobi-anaerobā darba daļa var sastādīt 65—85%, bet anaerobi-aerobā, glikolītiskā un alaktātā darba daļa – 15—35%.

      Sportiskās pilnveidošanās posms meitenēm ir 15—16 gadi, zēniem – 17—19 gadi. Šī posma mērķis ir sagatavot peldētājus starptautiska līmeņa rezultātu sasniegšanai. Sagatavošanas uzdevumi ir: mūsdienu sporta augstākajiem sasniegumiem raksturīgas slodzes apgūšana; augsta līmeņa funkcionālās sagatavošanas uzturēšana; speciālo fizisko īpašību un tehniski-taktiskās sagatavošanas pilnveidošana.