Stāsti par Pitkērnu salu. Pitkērna sala. Romans Arzjancevs

a

      Romans Arzjancevs

      © Romans Arzjancevs, 2019

      ISBN 978-5-0050-6832-3

      Grāmata izveidota intelektuālajā izdevniecības sistēmā Ridero

      2018. gada 21. jūlijā,

      Piektdiena

      Sveiki visiem! Tagad ir vasara, ārā ir brīnīšķīgs laiks, spīd saule, diezgan karsts, un šādās dienas es nolēmu uzrakstīt par vienu interesantu vietu uz musu Zemes, īsi runājot, par vienu salu, kas atrodas Klusā okeāna vidū. Runa ir par Pitkērna sālu. Ja kāds par šo salu zina, tas ir brīnīšķīgi, jo šī vieta ir patiešam interesanta, bet ja kāds nezina, tad es meģināšu šajās lapās pastāstīt Jums par šo zemi. Tātad Pitkērna sala ir Liebritānijas aizjūras territorija, kas atrodas Klusā okeāna vidū starp Lieldienas un Franču Polinēzijas salām. Kāpēc īpaši ieinteresēja mani šī zeme? Pirmkārt, ar to, ka tā ir visizolētēkā territorija uz zemes, bet dzīve, protams, notiek arī tur. Un cik brīnīšķīgi apzīnāties faktu, ka cilvēki, kas tur dzīvo, veido diezgan dinamisku dzīvi. Viņi nodarbojas ar dažādu suvenīru veidošanu, ka arī medus un pastmarkas produkcijas ražošanu. Man bija liela interese par šo zemi 2008. gadā, ka visas manas domas bija aizņemtas tikai ar Pitkērnu. Pitkērna ir diezgan maza sala, un, kā es jau rakstīju iepriekš, atrodas Klusā okeāna Dienviddaļā tieši starp Franču Polinezijas un Lieldienas salām. Un ir visinteresantākais fakts, ka tūvakā Pitkērna sālas apdzīvotā zeme ir tieši Franču Polinēzijas austrumsala un tās galvaspilsēta Papetī. To attālums ir apmēram 2000 km, tad lai nokļūtu uz tuvāko apdzīvotu sālu no Pitkērnas Jums jāuzveic apmēram 2000 km attālums pa Klusā okeāna ūdeņiem. Ir arī japiemin tāds fakts, ka tieši Papetī atrodas vistuvākā starptautiskā lidosta, kas ir tuvaka Pitkērnas salai, jo Pitkērnā, protams, nav ne lidostas, ne jūras ostas, ne ceļu. Salā ir tikai Baunti pirss un takas, kas palīdz iet no vienas majas uz otru uz šīs sālas. Ir jāsaka arī ar tas, ka salā ir tikai divas automašīnas, bet ceļu nav.

      2018. gada 21. jūlijā

      Sestdiena

      Ja, runājot par Pitkērnu, vakar es teicu, ka salā atrodas tikai divas automašīnas, bet tas nenozīmē, ka ar tām kāds braukājas. Ceļu nav, ir tikai takas, kas savieno apdzīvoto vietu Pitkērnā, galvaspilsētu Adamstaunu ar Bauntiju pirsu. Ja, ir velrēiz jāatkārto, ka uz salas nav ne lidostas, pat helikopteriem, ne jūras ostas. Bet, protams, šeit ir apdzīvota vieta, tā saucamā galvaspilsēta – Adamstauna ar iedzīvotāju skaitu – 50 cilvēki. Tā ir vismazāk apdzīvotā vieta pasaulē. Bet tomēr Adamstaunā atrodas Septiņu Dienu Adventistu baznīca, meīcīniskais punkts, pasts, vietējais muzejs un t.t. Iedzīvotāji, kas apdzīvo šo vietu ir radinieki no slavenā komandas kuģa Bauntija cilvēkiem. Ka raksta vēsture, pēc tam, kad uz slavenā kuģa Bauntija notika dumpis, strīds starp kapteini Blaju un Fletčeru Kristiānu, dažadi komandas locekļi palika ar Fletčeru Kristiānu uz kuģa Bauntija, bet kapteinis Blajs ar pārējiem komandas locekļiem bija iesēdināti laivā Klusajā okeānā, netālu no Taiti salas, kas pieder Franču Polinēzijas salai. Fletčērs Kristiāns zināja, ka atgriezties uz savu dzimteni – Angliju viņš nevares, jo tad viņam draudētu nāvessods par dumpi uz kuģa Bauntija un par kapteiņa Blaja izlaišanu no kuģa, un tad viņš nolēma atrast kādu izolētu salu Klusajā okeānā, lai paslēptos no tiesas. Tas bija 1790. gads, kad komanda no “Bauntija” atrada mazo salu Klūsajā okeānā, kuru iepriekš sauca par Pitkērnu, un tā bija vienīgā neapdzīvotā sala tājā laikā, u kuras arī bija udens rezervi (avoti). Komanda izkāpa uz salas un aizdedzīnāja kuģi “Bauntija”, lai nebūtu ar ko atgriezties atpakaļ uz Angliju. Lai visi dumpinieki no “Bauntija” paliktu uz Pitkērnas. Bet runājot par kapteini Blaju, bez ēdiena (pārtikas) un udens viņš un daži komandas locekļi uz laivas nepeldēja garu ceļu, bet tomēr kapteinis Blajs izdzīvoja un atgriezās atpakaļ Anglijā. Šis stāsts ir ļoti interesants un pēc šī stasta ir izveidota pat filma ar Entoniju Hopkinsu un Melu Gibsonu galvenajās lomās. Šīs filmas “Sacēlšānas uz Bauntija” (“Мятеж на Баунти”). Filma ir ļoti interesanta un iesāku to ikvienam apskatīt.