Kalnu – Badahšānas autonomais vilojats. Vietas komplekss raksturojums. Romans Arzjancevs

s

      Vietas komplekss raksturojums

      Romans Arzjancevs

      © Romans Arzjancevs, 2017

      ISBN 978-5-4485-8542-5

      Grāmata izveidota intelektuālajā izdevniecības sistēmā Ridero

      Vietas komplekss raksturojums

      Novads: Kalnu Badahšānas autonomais vilojats

      Vietas novietojums: Kalnu Badahšānas autonomais vilojats ir autonoma administratīva vienība Tadžikistānas dienvidaustrumos. Tā teritorija pilnībā izvietojusies Pamira kalnos.

      Vietas vispārīgs raksturojums

      • Iedzīvotāju skaits: Kalnu Badahšānas autonomais apgabals veido tikai 3% no Tadžikistānas Republikas iedzīvotājiem. Tautas skaitīšanā no 1989.gadā un 2000.gadā iedzīvotāju skaits KBAV (Kalnu Badahšānas autonomajā vilojatā) palielinājās no 160,900 uz 206,000. Tiek lēsts, ka 2008.gada janvārī iedzīvotāji bija 218,00.

      Platība: Atrodas Pamira kalnos, tas veido 45% no Tadžikistānas sauszemes teritorijas.

      Kopējā platība: 64 200 kv.km.

      Robežas (administratīvās): robežojas ar Tadžikistānas Hatlonas velojatu un republikas pakļautības rajoniem rietumos, Kirgizstānas Ošasapgabalu ziemeļos, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomo reģionu austrumos un Afganistānas Badahšānas vilojatu dienvidos.

      Teritoriālā organizācija: Kalnu Badahšānas autonomais vilojats ir autonoma administratīva vienība Tadžikistānas dienvidaustrumos. Kalnu Badahšāna iedalās vienā pilsētā un septiņos rajonos, kas savukārt dalās 43 lauku kopienās jeb jamoatus.

      Fizioģeogrāfiskais raksturojums

      Ģeoloģija: Parsvarā viss Kalnu Badahšānas Autonomais Reģions atrodas Pamira kalnos. Pamira kalnu sistēma atrodas Centrālāzijas dienvidos un Himalaju kalnu grēdas Ziemeļu daļā, Tadžikistānas teritorijā (Kalnu Badahšānas autonomais reģions), Ķīnā, Afhanistānā un Pakistānā. Pamirs atrodas Centrālajā Āzijā citu pamatīgu un paugurainu kalnu Hindu Kušs, Karakorums, Kunluns un Tjen Šāna krustojumā. Augstākais kalns Pamiros (senais Imeona kalns), kas ir pazīstams kā pasaules jumts, kur trīs no piecām virsotnēm ir virs 7, 000 m, atrodas šeit —agrākajā padomju Vidusāzijā. Tā ir Ismoil Somoni smaile ((7,495 m), Ibn Sīnas smaile (7,134 m), kas atrodas uz robežas ar Kirgizstānu, un Koržeņevskas smaile (7,105 m).

      Pamirs pārsteidz ar savu absolūto, izsmalcināto grandiozitāti.

      Viņš sadalās divās pilnīgi atšķirīgās daļās. Ziemeļaustrumos – Augstais Pamirs, tuksneša plato, līdzenums 4 kilometru augstumā, kur nelielu kalnu pakājē paceļas 5 kilometru grēdas. Tas ir galējais augstums, kur ir augsts un vējains kā tālos Ziemeļos, bet vēl papildus tur ir maz ūdens un daudz sāls.

      Augsnes: Pamira un Darvozas veģetācijai ir raksturīga liela dažādība, telpiskā neviendabība un mainība, kas saistīta ar dabas klimatiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Galvenā nozīme veģetācijas izplatībai ir reljefam un kalnu nogāžu izvietojumam, kas ietekmē siltuma un mitruma izplatību, kā arī barības vielas augsnē. Upju krastos vēl saglabājušās plašas papeļu un vītolu audzes un kalnu nogāzēs – reti kadiķu krūmāji.

      Veģetācijas struktūru un dinamiku vidējā un augstajā Pamirā nosaka klimatiskie apstākļi. Intensīva augšana, attīstība, virziena veidošanās, maksimālais fitomasas virszemes pieaugums un aktīvi reģeneratīvie procesi kopienās vērojami gada lielākajos un labvēlīgākajos mitruma un siltuma periodos.

      Sausos apstākļos Austrumu Pamirā ne tik produktīvi veidojās mitrumu mīloši biotopi. Tie ir augstās kalnu pļavas (22—29 т/га) un spilvenveidīgie augu puduri (11,8—15,2 т/га). Raksturīgā struktūra fitomasas struktūrā, kam galvenā produkcijas daļa atrodas pazemē (71—95%).

      Dēļ Ekstremālajiem klimatiskajiem apstākļiem augstajā Pamirā, kā arī ņemot vērā zemo augu atlieku sadalīšanās procesu, organiskās masas nozīmīgu daļu sastāda mirušas organiskās vielas (5,8—29,3 т/га), pārsniedzot 1,5—2 reizes fitomasas rezerves.